Krievijas Valsts Dome otrdien, 15. februārī, atbalstījusi rezolūciju, prasot prezidentam Vladimiram Putinam diplomātiski par neatkarīgām atzīt Krievijas kopš 2014. gada kontrolētās Doņeckas un Luhanskas apgabalu daļas, ziņo Kremļa kontrolētā aģentūra "RIA Novosti".
Krievijas atbalstīto bandu pašpasludinātās organizācijas "Luhanskas Tautas republika" un "Doņeckas Tautas republika" neatkarību pasludināja jau 2014. gadā, bet neviena valsts, pat teritorijas faktiski kontrolējošā Krievija, tās līdz šim nav atzinusi. Jaunākais Krievijas solis tiek vērtēts kā jauns Krievijas-Ukrainas saspīlējuma uzturēšanas mehānisms.
Rezolūcijas projektu parlamentā virzījusi Komunistiskā partija, bet atbalstījušas visi parlamentā pārstāvētie politiskie spēki, kā arī spīkeris Vjačeslavs Volodins. Volodins pirms balsojuma skaidrojis, ka "esot jārod kāds risinājums" tam, ka apšaudes turpinās un cilvēki mirst.
Maskavas Kārnegī centra Donbasa eksperts Konstantīns Skorkins gan atzīmējis, ka šāda rezolūcija nenozīmē reālu virzību uz "republiku" neatkarības atzīšanu, bet varētu būt propagandas līdzeklis, lai Maskava demonstrētu Kijevai, ka ir gatava darboties pretēji Minskas vienošanās noteikumiem. Tie gan ir labvēlīgāki Krievijas, ne Ukrainas pozīcijai.
Minskas vienošanās paredz, ka kontroli pār Krievijas regulārās armijas vienību un to kontrolētu bandu patlaban turētajām Luhanskas un Doņeckas apgabalu daļām atgūtu Ukraina, bet tām būtu liela politiskā autonomija. Šādu prokrievisku autonomu daļu esamība Ukrainā savukārt nozīmētu lielāku prokrievisko spēku ietekmi Ukrainas politikā, kā arī bremzētu Ukrainas tuvināšanos Rietumiem.
Pērn aprīlī Levadas centra aptaujā vairums Krievijā dzīvojošo atbalstīja abu apgabalu formālu neatkarību vai pievienošanu Krievijai. Politikas eksperte Tatjana Stanovaja gan medijam "The Moscow Times" atzīmējusi, ka "republikas" neatkarības lielākais pretinieks pašā Krievijā ir Ārlietu ministrija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
