Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien pēc Maskavā notikušajām sarunām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pavēstīja, ka diplomātiskie centieni novērst karu Ukrainā ir tālu no izsmeltiem.
Šolcs arī pavēstīja, ka Krievijas paziņojums par bruņoto spēku atvilkšanu no Ukrainas robežas ir "laba zīme" un pauda cerību, ka sekos tālāki soļi.
Šolcs norādīja, ka "noturīga drošība" Eiropā ir iespējama tikai ar Krieviju, "nevis pret Krieviju".
Putins preses konferencē pēc trīs stundas ilgušajām sarunām paziņoja, ka ir gatavs turpināt strādāt ar Rietumiem pie drošības jautājumiem, lai deeskalētu saspīlējumu par Ukrainu, piebilstot, ka nevēlas karu Eiropā.
Pēc Putina teiktā, viņi ar Šolcu lietišķā atmosfērā apsprieduši virkni divpusējo attiecību jautājumu un pievērsuši īpašu uzmanību starptautiskās dienaskārtības visaktuālākajām problēmām.
Viņš arī aicināja sākt gāzesvada "Nord Stream 2" ekspluatāciju, norādot, ka projektā nav politisku nokrāsu un tā mērķis stiprināt Eiropas enerģētisko drošību. Vienlaikus Putins pauda gatavību turpināt gāzes tranzītu caur Ukrainu uz Eiropu pēc 2024. gada.
Krievija otrdien pavēstīja, ka tā daļu karaspēka, kas izvietots pie Ukrainas robežām, pārceļ atpakaļ uz bāzēm. Iepriekš Maskava bija izteikusi pieļāvumu, ka spriedzē attiecībās ar Rietumiem joprojām ir iespējams diplomātisks risinājums.
Šobrīd Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām vairāk nekā 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
