Tendences skaidrojamas ar augsto vardarbības līmeni valstī. Palielinājies ir to civiliedzīvotāju skaits, kuri cietuši no bruņotu grupējumu uzbrukumiem.
Trešdien publicētajā ziņojumā ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs (OCHA) norādīja, ka tiešu uzbrukumu skaits civiliedzīvotājiem 2021.gadā pieaudzis par 37 procentiem līdz vairāk nekā 2400.
"Jāatzīmē, ka nevalstisko bruņoto grupu darbības pret civiliedzīvotājiem ir galvenie piespiedu pārvietošanas iemesli Kolumbijā," teikts ziņojumā.
OCHA paziņoja, ka sadursmes starp konkurējošiem bruņotajiem grupējumiem ir otrs svarīgākais pārvietošanās virzītājspēks. Tāpat būtiski faktori, kas veicina ziņojumā atklātās tendences, ir arī draudi, kas izteikti, izmantojot telefona zvanus, brošūras un citus līdzekļus.
Ziņojums tika publicēts laikā, kad Kolumbija joprojām mēģina panākt pilnīgu 2016. gadā parakstītā miera līguma nosacījumu piemērošanu starp Dienvidamerikas valsts valdību un FARC kaujiniekiem. Līgums paredz, ka nemiernieki noliek ieročus pēc desmitiem gadu ilga brutāla konflikta.
"Nacionālās atbrīvošanas armijas" (ELN) un "Kolumbijas Revolucionāro bruņoto spēku" (FARC) disidenti, kuri noraida miera līgumu ar valdību, ir iesaistījušies savstarpējās sadursmēs. Drošības situāciju ietekmē arī narkotiku karteļu darbības.
Kolumbijas iekšējā konfliktā gandrīz sešu gadu desmitu laikā ir gājuši bojā vairāk nekā 260 000 cilvēku, un miljoniem cilvēku bijuši spiesti pārvākties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
