Uzbrukums Ukrainai varētu notikt tuvākajās dienās, pauž Baidens; nav nekādu deeskalācijas pazīmju  (20)

Draudi "ir ļoti lieli, jo viņi vēl nav izveduši nekādus savus spēkus. Viņi ir atveduši vairāk spēku", reportieriem Baltajā namā pavēstīja Baidens. "Mums ir iemesls domāt, ka viņi ir iesaistījušies inscenējumā, lai rastu ieganstu doties iekšā."

"Mums ir visas pazīmes, ka viņi ir sagatavojušies doties iekšā Ukrainā, uzbrukt Ukrainai," sacīja Baidens. "Pēc manām izjūtām, tas notiks dažās tuvākajās dienās."

Kā norādīja Baidens, joprojām pastāv diplomātisks ceļš, kuru valsts sekretārs Entonijs Blinkens izklāstīs ceturtdien uzrunā ANO.

Baidens arī pavēstīja, ka viņam nav plānu zvanīt Putinam.

Viņš arī nav iepazinies ar Krievijas ceturtdien ASV iesniegto jauno dokumentu attiecībā uz "drošības garantijām", kurā Maskava aicina izstrādāt jaunu "drošības vienādojumu" un izvest visus ASV spēkus un bruņojumu no Baltijas valstīm, Austrumeiropas, Centrāleiropas un Eiropas dienvidaustrumiem.

Šobrīd Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām vairāk nekā 130 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

Taču ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

Savukārt Lietuvas Bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Valdemārs Rupšis atzinis, ka Krievijas spēku izvietojums ap Ukrainu joprojām liecina par gatavību jebkurā brīdī sākt uzbrukumu. Viņš situāciju trešdien vēlu vakarā telefoniski apspriedis ar ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētāju ģenerāli Marku Milliju.

Pēc viņa teiktā, par to liecina arī pret Ukrainu veiktie kiberuzbrukumi, savukārt militāro vienību pārdislocēšanu pašā Krievijā var vērtēt tikai kā vienu no manevriem, kura mērķis ir slēpt galveno nodomu.

"Nav pilnīgi nekādu deeskalācijas pazīmju, tiek sniegti politiski paziņojumi, bet praktiskais spēku izvietojums, to virzība, spēku strukturēšana liecina, ka turpinās gatavošanās - iespējams, pat vissliktākajam variantam, un tā nav mazinājusies ne par naga melnumu," norādījis ģenerālis, piebilzdams, ka Krievijas spēki "tikai gaida pavēli".

"Laiku, jādomā, vislabāk zina tikai [Krievijas prezidents] Vladimirs Putins un vēl kāds no viņam tuvākajām aprindām, arī militārajām, bet galīgo lēmumu, domājams, arī zina tikai Putins," viņš spriedis.

Par draudu līmeni liek domāt Krievijas spēku izvietojums gar Ukrainu no visām pusēm - gar robežu austrumos un ziemeļos, Melnajā jūrā, kā arī Baltkrievijas dienvidos, izteicies Lietuvas Bruņoto spēku komandieris, piebilstot, ka tur dislocētie spēki var veikt gan izlūkošanas operācijas, gan īpašas darbības, tai skaitā objektu ieņemšanu vai diversijas.

"Viņi visi ir gatavībā un atrodas vietās, no kurienes jau šodien var sākt operācijas. Gaisa desanta, jūras desanta vienības faktiski atrodas izejas punktos, rajonos, no kurienes varētu sākties operācija, desants no jūras, no lidmašīnām, no helikopteriem, es runāju par personālu, tehniku, bruņojumu, rezervēm, atbalsta vienībām," viņš stāstījis.

"Jādomā, ka mērķi ir gan Kijeva, gan Harkova, gan, iespējams, dienviddaļas atšķelšana no Melnās jūras, un tālākajā attīstībā varbūt arī visas Ukrainas ieņemšana. Vai šis scenārijs piepildīsies - tas būs atkarīgs no krievu lēmumiem, bet būtu bezatbildīgi apgalvot, ka tas nav sagatavots," izteicies Rupšis.

Viņa vērtējumā Krievijas spēku izvietojums liecina par apdraudējumu ne tikai Doņeckai un Luhanskai, Harkovai ziemeļaustrumos un Mariupolei dienvidaustrumos, bet arī apgabaliem, kas atrodas tuvāk Kijevai, un pat Odesai.

"Kiberuzbrukumi un citas Krievijas darbības liecina, ka tā nav izšķīrusies ne par ko citu, kā vien par to, kas bija nolemts jau iepriekš," secinājis ģenerālis.

Kā uzsvēris Lietuvas armijas komandieris, no ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētāja viņš saņēmis stingru apliecinājumu, ka Vašingtonas saistības pret NATO līguma 5. pantu par kolektīvo aizsardzību joprojām ir nelokāmas.

Šobrīd Krievija sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām vairāk nekā 130 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.