Vēlāk īsi pirms pusnakts pienākušas ziņas par sprādzienu arī Luhanskā, kam aptuveni pēc 40 minūtēm sekojis vēl viens sprādziens. "RIA Novosti" ziņo, ka pēc otrās eksplozijas deg gāzesvads "Družba".
Separātistu pārstāvji paziņoja, ka gāzesvada sprādzienu iemsels var būt "tikai diversija".
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ceturtdien paziņoja, ka Krievija meklē ieganstus militārās operācijas sākšanai Ukrainā. Šim nolūkam varot notikt īsti vai inscenēti uzbrukumi.
Doņeckā eksplozija notikusi dažu desmiti metru attālumā no tā sauktās “Doņeckas tautas republikas” (DTR) valdības ēkas. Informācija par bojāgājušajiem un cietušajiem pagaidām nav.
Savukārt separātistu milicija ziņo, ka uzspridzināts ir kāds pie valdības ēkas novietots auto.
Ar Maskavas svētību pašpasludinātās DTR vadītājs Deniss Pušiļins Krievijas telekanālā "Rossija 24" norādīja, ka situācija Donbasā "tuvojas karam". Iepriekš viņš paziņoja, ka piektdien tiek uzsākta masveida iedzīvotāju evakuācija uz Krieviju “draudošā Ukrainas uzbrukuma dēļ”.
Ukrainas prezidenta birojā medijam "The Insider" norādīja, ka kaujinieki paši varētu sarīkot evakuācijas kolonnu apšaudīšanu, lai notikušajā apsūdzētu Ukrainu.
Tikmēr ASV valdība norāda, ka civiliedzīvotāju evakuācija Donbasā ir cinisks Maskavas solis, lai novērstu uzmanību no gatavošanās iebrukumam Ukrainā.
Pretēji Krievijas spēku pulcināšanai, nav nekādu pazīmju, ka Ukraina gatavotu uzbrukumu okupētajām teritorijām, norāda raidsabiedrība BBC.
Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņo, ka tās militārā izlūkdienesta rīcībā ir informācija, ka Krievijas dienesti Doņeckā mīnējuši vairākus objektus, lai tos varētu sagraut.
Šie pasākumi ir vērsti uz situācijas destabilizāciju un rada pamatu apsūdzēt Ukrainu teroristu uzbrukumos, norāda ministrija.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norāda, ka, iespējams, ir sākusies Krievijas "viltus karoga operācija" jeb iespējamās provokācijas iebrukuma iegansta atrašanai. .
ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien teica, ka Krievija invāziju Ukrainā varētu sākt tuvākajās dienās.
Savukārt jaunākās ASV aplēses liecina, ka Krievijas karavīru skaits pie Ukrainas robežām varētu sasniegt jau 190 000.
Spriedze pie Ukrainas robežām turpinās jau vairākus mēnešus, Krievijai turpinot pulcināt spēkus pie kaimiņvalsts robežām, tostarp Baltkrievijā.
Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau astoto gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
