Zelenskis kritizē Rietumu nomierināšanas politiku pret Krieviju; grib grafiku ceļam uz NATO

"Ukraina saņēma drošības garantijas par atteikšanos no pasaulē trešā lielākā kodolarsenāla. Mums nav ieroču. Un nav drošības. Bet mums ir tiesības, tiesības pieprasīt atkāpšanos no nomierināšanas politikas, lai garantētu drošību un mieru," sacīja prezidents.

"Astoņus gadus Ukraina ir bijusi vairogs. Astoņus gadus Ukraina ir turējusies pretī vienai no lielākajām armijām pasaulē," norādīja prezidents.

Viņš mudināja sniegt "skaidrus, īstenojamus grafikus" Ukrainas ceļam uz NATO.

Zelenskis arī norādīja, ka vēlas tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai noskaidrotu, "ko Krievijas prezidents grib".

Kamēr Ukrainai nav iespējas pievienoties NATO, tā vēlas saņemt drošības garantijas, sacīja Zelenskis.

"Mēs gribam [iestāties NATO]. Bet kamēr mums nav tādas iespējas, mēs tiecamies pēc tā, lai saņemtu drošības garantijas," sacīja Zelenskis.

Viņš arī atzina, ka ukraiņi ir gatavi jebkurai notikumu attīstībai Ukrainas austrumos.

"Nebūs tā, ka ukraiņi gulsies zārkos un gaidīs karavīrus. Mēs nevienam neuzbruksim, bet esam gatavi visam. Mēs nevaram būs pasīvi. Mēs nevaram katru dienu runāt, ka rīt būs karš. Par kādu valsti mēs runājam, par kādu ekonomiku mēs runājam? Kā var dzīvot valstī, kad katru dienu jums saka, ka rīt būs uzbrukums, ka rīt būs karš?" vaicāja Zelenskis.

Par situāciju Ukrainā izteikusies arī Ķīna

Minskas vienošanās par Donbasa konflikta atrisinājumu ir "vienīgā izeja" no Ukrainas krīzes, sestdien uzrunājot Minhenes drošības konferenci, sacīja Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji, vienlaikus apliecinot atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai.

"Ukrainai jābūt tiltam, kas savieno Austrumus un Rietumus, nevis frontes līnijai," ar video savienojuma starpniecību uzrunājot konferenci, sacīja ministrs.

"Visām pusēm ir tiesības pieteikt savas bažas, un arī Krievijas pamatotās bažas arī ir jāciena un jāņem vērā," sacīja Vans.

"Mēs ceram, ka risinājums var tikt panākts dialoga un konsultāciju ceļā, kas tiešām garantēs drošību un un stabilitāti Eiropā."

Minskas vienošanās nosacījumiem jākļūst par pamatu diplomātiskam krīzes atrisinājumam, mudināja ministrs.

"Mēs ticam, ka tagad mums ir jāatgriežas pie Minskas vienošanās sākotnējā atrisinājuma, jo šo vienošanos panāca visas puses, kas ir saistītas ar šo jautājumu, un tā ir saistoša vienošanās," sacīja Vans.

Viņš arī uzsvēra nepieciešamību garantēt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti.

"Ļaujiet man atkārtoti norādīt, ka jebkuras valsts suverenitāte, neatkarība un teritoriālā integritāte ir jāciena un jāaizsargā, jo tā ir starptautisko attiecību pamatnorma. Tas atbilst ANO Statūtu mērķiem un principiem, tas atbilst Ķīnas valdības nostājai. Ukraina nav izņēmums," uzsvēra Ķīnas ārlietu ministrs.

Vašingtona lēš, ka Krievija pie Ukrainas robežām savilkusi aptuveni 130 000 karavīru. Neskatoties uz šo spēku koncentrāciju, Krievija apgalvo, ka negrasās uzbrukt Ukrainai, un apsūdz Rietumus panikas celšanā.

Tikmēr Ukrainas valdība un Krievijas atbalstītās kaujinieku bandas Austrumukrainā apmainās ar apsūdzībām par apšaudēm un citiem pamiera pārkāpumiem.

ASV paudušas bažas, ka Maskava grasās radīt ieganstu, lai iebruktu Ukrainā.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

Taču ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.