Doņeckā nogranduši vairāki sprādzieni

Kas tieši sprādzis pagaidām nav zināms, arī separātistu varasiestādes līdz šim neko nav komentējušas.

Krievijas aģentūra "RIA Novosti" savukārt ziņo, ka sprādzienu skaņas nākušas no pilsētas nomalēm un ilgušas pusstundu.

Tas notiek laikā, kad Ukrainas puse ziņo par intensīvām artilērijas un mīnmetēju apšaudēm no kaujinieku puses un brīdina, ka Maskava gatavo provokācijas, lai pamatotu jaunu iebrukumu. Divi Ukrainas karavīri sestdien gājuši bojā, bet četri ievainoti, ziņo aģentūra UNIAN.

Jāatgādina, ka sprādzieni kaujinieku kontrolētajā Doņeckā un Luhanskā nogranda arī piektdien. Apvienojumā ar separātistu sākto evakuāciju "draudošā Ukrainas iebrukuma dēļ", tas vieš bažas, ka jau pilnā sparā rit Maskavas "viltus karoga" operācija.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ceturtdien teica, ka Krievija meklē ieganstus militārās operācijas sākšanai Ukrainā. Šim nolūkam varot notikt īsti vai inscenēti uzbrukumi.

Kijeva atkārtoti uzsver, ka tās spēki negrasās uzbrukt okupētajām valsts teritorijām, savukārt ASV prezidents Džo Baidens piektdien norādīja, ka šādam uzbrukuma laikā, kad pie Ukrainas robežām pulcējas teju 200 tūkstoši Krievijas karavīru, nav nekādas loģikas.

Ukrainas prezidenta birojā medijam "The Insider" norādīja, ka kaujinieki paši varētu sarīkot evakuācijas kolonnu apšaudīšanu, lai notikušajā apsūdzētu Ukrainu. Savukārt Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas specdienesti gatavojoties spridzināt virkni objektu.

Sestdien Ukrainas spēku Operatīvi taktiskā grupa "Vostok" ziņoja, ka Doņeckā ir ieradušies Krievijas privātās militārās kompānijas "Vagner" vienības, kas kopā ar Krievijas specdienestiem gatavojoties veikt virkni teroraktu, tostarp dzīvojamo ēku spridzināšanu, ziņo aģentūra UNIAN.

Savukārt Krievijas aģentūra "RIA Novosti" sestdien ziņoja, ka situācija pie abu karojošo pušu saskarsmes līnijas ir "kritiska", tāpat prokremliskajos plašsaziņas līdzekļos vēstīts, ka Krievijas Rostovas apgabalā netālu no robežas sprāguši Ukrainas raidīti artilērijas šāviņi.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņojumus par Ukrainas raidītiem šāviņiem Krievijas teritorijā nodēvēja par Krievijas propagandas izdomājumiem un dezinformāciju, kam neviens neticot.

Pieskaroties Kijevas nekontrolēto teritoriju iedzīvotāju evakuācijai, Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis rīkojumu evakuētos izmitināt Rostovas apgabalā, kā arī katram bēglim izmaksāt 10 000 rubļu (114 eiro).

Ukrainas mediji atgādina, ka pat 2014. gadā Krievijas sāktā kara aktīvākajās fāzēs nekad nav notikusi pašpasludināto "republiku" iedzīvotāju evakuācija uz Krieviju, tāpēc ir pamats domāt, ka tā varētu būt daļa no Krievijas maldināšanas taktikas.

Sestdien Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" vadītāji arī izsludināja "vispārēju mobilizāciju".

ASV prezidents Džo Baidens piektdien uzrunā par situāciju Ukrainā pauda, ka Kremlis ir izlēmis par labu invāzijai Ukrainā, un ka ticams ir uzbrukums arī Kijevai. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka joprojām ir vieta diplomātijai, jo Vladimirs Putins uzbrukumu jebkurā brīdī varot apturēt, ja to vēlēsies.

Savukārt ASV izlūkdienestu aplēses liecinot, ka aptuveni puse Krievijas spēku pie Ukrainas robežām piektdien jau atradās uzbrukuma pozīcijās.

Ceturtdien Baidens teica, ka Krievija invāziju Ukrainā varētu sākt tuvākajās dienās.

Jaunākās ASV aplēses liecina, ka Krievijas karavīru skaits pie Ukrainas robežām varētu sasniegt jau 190 000.

Spriedze pie Ukrainas robežām turpinās jau vairākus mēnešus, Krievijai turpinot pulcināt spēkus pie kaimiņvalsts robežām, tostarp Baltkrievijā.

Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau astoto gadu.