ASV izlūkdienestu informācija liecina, ka Krievijas spēku komandieriem ir nosūtīta pavēle virzīt uz priekšu uzbrukumu Ukrainai, atsaucoties uz divām ASV amatpersonām un vēl kādu ar ASV izlūkdienestiem saistītu avotu, vēsta raidsabiedrība CNN.
Izlūkošanas dati par pavēlēm taktiskajiem komandieriem un izlūkdienestu darbiniekiem ir viens no vairākiem indikatoriem, ko ASV dienesti ņem vērā, lai novērtētu Krievijas gatavošanos iespējamam iebrukumam Ukrainā, un vai tā ir iegājusi pēdējā fāzē.
Citi indikatori, piemēram, elektronisko signālu traucēšana vai plaši kiberuzbrukumi pašlaik nav novēroti, atklāj avoti. Vienlaikus viņi atgādina, ka pavēles vienmēr var tikt atsauktas un ka tā arī var būt apzināti nopludināta informācija, lai maldinātu ASV un sabiedrotos.
Vienlaikus jāpiebilst, Ukrainas aizsardzības ministrs Aleksejs Rezņikovs svētdien paziņoja, ka plaša mēroga uzbrukums Ukrainai nevar sākties "rīt vai parīt", jo pie robežām izvietotie Krievijas spēki neesot izveidojuši uzbrukuma grupas, ziņo aģentūra UNIAN.
Taču ziņas par to, ka ir dotas pavēles par uzbrukumu, seko ASV prezidenta Džo Baidena piektdienas paziņojumam, ka Kremlis jau ir izlēmis par labu invāzijai Ukrainā, un ka ticams ir uzbrukums arī Kijevai. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka joprojām ir vieta diplomātijai, jo Vladimirs Putins uzbrukumu jebkurā brīdī varot apturēt.
Savukārt Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons sestdien pauda, ka Krievija plāno kopš 1945. gada lielāko karu Eiropā, kura laikā iecerēts ielenkt arī Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.
ASV izlūkdienestu aplēses liecinot, ka Krievija pie Ukrainas savilkusi 75% savu kaujasspējīgo konvencionālo spēku.
Iepriekš ASV amatpersonas lēsa, ka Krievijas karavīru skaits pie Ukrainas robežām varētu būt pat 190 tūkstoši.
Pēdējās dienās no Ukrainas austrumiem pienāk ziņas par pastiprinātām apšaudēm un ir bažas par Krievijas rīkotām provokācijām iebrukuma attaisnošanai.
Spriedze pie Ukrainas robežām turpinās jau vairākus mēnešus, Krievijai turpinot pulcināt spēkus pie kaimiņvalsts robežām, tostarp Baltkrievijā.
Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau astoto gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
