Rinkēvičs aicina sākt ES sankciju procesu pret Krieviju

To ministrs uzsvēris 21. februārī Briselē notiekošajā ES Ārlietu padomes sanāksmē, portālu "Delfi" informēja ministrijā.

Ministrs ir pārliecināts, ka ES ir nekavējoties jāuzsāk spēcīgs sankciju kārtas politiskais un juridiskais sagatavošanas process. "Uzskatām, ka Krievija ir pelnījusi nosodījumu par tās agresīvo un destruktīvo rīcību, apzināti eskalējot situāciju reģionā un vēršoties pret Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. ES sankciju tvērums būtu jāattiecina uz gāzes cauruļvadu "Nord Stream 2" un Krievijas finanšu sektoru. Tāpat Latvija iestājas par eksporta kontroles ierobežojumu ieviešanu pret Krieviju, lai ierobežotu dubultās nozīmes preču un augsto tehnoloģiju nodošanu Krievijai," uzsvēra Rinkēvičs.

Komentējot Krievijas karaspēka atrašanos Baltkrievijā pēc Baltkrievijas un Krievijas militāro mācību "Sojuznaja rešimostj" oficiālajām beigām, Rinkēvičs teica, ka Baltkrievija nonāk arvien ciešākā atkarībā no Krievijas. Šis solis, pēc ministra domām, nopietni apdraud Baltkrievijas suverenitāti.

Ārlietu padomē ES dalībvalstu ministriem notika arī tikšanās ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu. Ukrainas kolēģis sniedza Ukrainas vērtējumu par aktuālo situāciju saistībā ar Krievijas militārā iebrukuma draudiem. Rinkēvičs apliecināja Latvijas stingro atbalstu Ukrainai un aicināja ES sākt sankciju procesu pret Krieviju. Tāpat Rinkēvičs pauda atbalstu ES Ārlietu padomes sanāksmes noturēšanai Kijevā tuvākajā laikā.

Vēstīts, ka pēdējās dienās no Ukrainas austrumiem pienāk ziņas par pastiprinātām apšaudēm un ir bažas par Krievijas rīkotām provokācijām iebrukuma attaisnošanai.

ASV prezidents Džo Baidens piektdien paziņoja, ka Kremlis jau ir izlēmis par labu invāzijai Ukrainā, un ka ticams ir uzbrukums arī Kijevai. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka joprojām ir vieta diplomātijai, jo Vladimirs Putins uzbrukumu jebkurā brīdī varot apturēt.

Savukārt Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons sestdien pauda, ka Krievija plāno kopš 1945. gada lielāko karu Eiropā, kura laikā iecerēts ielenkt arī Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.

ASV izlūkdienestu aplēses liecinot, ka Krievija pie Ukrainas savilkusi 75% savu kaujasspējīgo konvencionālo spēku.

Spriedze pie Ukrainas robežām turpinās jau vairākus mēnešus, Krievijai turpinot pulcināt spēkus pie kaimiņvalsts robežām, tostarp Baltkrievijā.

Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau astoto gadu.