Atsaucoties uz Krievijas Aizsardzības ministrijas Dienvidu militārā apgabala paziņojumu, Krievijas medijs RBK ziņo par "Krievijā iebraukušu Ukrainas kājnieku kaujas mašīnu iznīcināšanu". Tas ir tikai viens no daudziem dažādiem paziņojumiem no Krievijas puses, par Ukrainas armijas uzbrukumiem, kurus ukraiņu puse noraida kā propagandas karu.
Incidents esot noticis pie Ukrainas un Krievijas robežas netālu no Mitjanskas ciema, kur faktiski saduras Ukrainas kontrolētā teritorija, Krievija un Krievijas kopš 2014. gada okupētā Ukrainas Luhanskas apgabala teritorija.
Incidentā esot iznīcinātas divas ukraiņu kājnieku kaujas mašīnas un nogalināti pieci cilvēki. "Viņus atklāja Krievijas robežsargi, kuri pieprasīja militārpersonām papildspēkus. Izcēlās kauja, kuras laikā no Ukrainas teritorijas pāri Krievijas robežai izbrauca divas Ukrainas kājnieku kaujas mašīnas. (..) [Starp] Krievijas militārpersonām un robežsargiem upuru nav.
Atbildot uz kārtējo propagandas provokāciju Ukrainas ārlietu ministrs Dnitro Kuleba tvīto: "Nē, Ukraina neuzbrūk Luhanskai un Doņeckai, nesūta sabotierus un bruņutransportu pār Krievijas robežu, neapšauda Krievijas teritoriju, neapšauda Krievijas robežpunktus, neīsteno sabotāžas misijas. Ukraina arī šādas darbības neplāno. Krievija, pārtrauc savu viltu ražojošo fabriku tagad."
Visi Kulebas uzskaitītie punkti, tostarp pilsētu, īpaši mācību iestāžu apšaude, robežpunkta apšaude un artilērijas šāviņu krišana Krievijas teritorijā pēdējās diennakts laikā izskanējuši kā ziņas Krievijas kontrolētajos medijos.
Vēstīts, ka pēdējās dienās no Ukrainas austrumiem pienāk ziņas par pastiprinātām apšaudēm un ir bažas par Krievijas rīkotām provokācijām iebrukuma attaisnošanai.
ASV prezidents Džo Baidens piektdien paziņoja, ka Kremlis jau ir izlēmis par labu invāzijai Ukrainā, un ka ticams ir uzbrukums arī Kijevai. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka joprojām ir vieta diplomātijai, jo Vladimirs Putins uzbrukumu jebkurā brīdī varot apturēt.
Savukārt Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons sestdien pauda, ka Krievija plāno kopš 1945. gada lielāko karu Eiropā, kura laikā iecerēts ielenkt arī Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.
ASV izlūkdienestu aplēses liecinot, ka Krievija pie Ukrainas savilkusi 75% savu kaujasspējīgo konvencionālo spēku.
Spriedze pie Ukrainas robežām turpinās jau vairākus mēnešus, Krievijai turpinot pulcināt spēkus pie kaimiņvalsts robežām, tostarp Baltkrievijā.
Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau astoto gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
