Putins atzīst Doņeckas un Luhanskas 'republiku' neatkarību; Krievijas spēki 'uzturēs mieru' (plkst. 00:26)

Putins par savu lēmumu sniedza uzrunu televīzijā, kas ilga aptuveni stundu. Kremļa saimnieks to iesāka ar subjektīvu un izvērstu vēstures izklāstu, skaidrojot, kā radusies Ukrainas valsts un kā veidojusies Padomju Ukrainas teritorija, uzsverot, ka "galvenais Ukrainas autors un arhitekts ir Ļeņins". "Ukraina Krievijai ir ne tikai kaimiņvalsts, bet arī vēstures daļa", norādīja Putins. Tāpat viņš norādīja, ka "boļševiki burtiski iestūma Donbasu Ukrainas sastāvā".

Putins jau iepriekš - pērnā gada vasarā publicētā "esejā" - atklāti apšaubīja Ukrainas valstiskumu, argumentējot, ka "mūsdienu Ukraina ir padomju laika produkts. Mēs labi zinām un atceramies, ka tā veidojusies – lielākoties – vēsturiskās Krievijas zemēs." "Kopā mēs vienmēr esam bijuši un būsim daudzkārt stiprāki un veiksmīgāki. Jo mēs esam viena tauta," toreiz vasarā rakstīja Krievijas prezidents.

Uzrunas turpinājumā Putins analizēja Krievijas attiecības ar NATO, apgalvojot, ka Ukrainas iestāšanās NATO ir tiešs drauds Krievijai. "Krievijai piedāvā noticēt uz vārda, ka NATO ir miermīlīga savienība," sacīja Putins, apgalvojot, ka Krievija ir piemānīta, jo NATO notikuši pieci paplašināšanās viļņi. "Kāpēc tas viss? Negribat redzēt mūsos draugu, bet kāpēc padarīt mūs par ienaidnieku? Atbilde – viņiem nav vajadzīga tik liela valsts kā Krievija," sacīja Putins.

Runājot par situāciju Donbasā, viņš, nepamatojot savu teikto ar faktiem, sacīja: “Redzam, ka Kijeva nav ieinteresēta miermīlīgā risinājumā. Neviena diena nepaiet bez apšaudēm Donbasā, izmantojot smago artilēriju, nepārtrūkst ņirgāšanās par miermīlīgajiem iedzīvotājiem, sievietēm, bērniem.”

Uzrunas noslēgumā Putins oficiāli paziņoja par okupēto Donbasa teritoriju - "Luhanskas Tautas Republikas" un "Doņeckas Tautas Republikas" - neatkarības atzīšanu. Putins uzrunas noslēgumā norādīja, ka nepieciešamie dokumenti tiks sagatavoti un parakstīti tuvākajā laikā. Raksta titulbildē redzams brīdis, kurā Putins paraksta LTR un DTR neatkarību atzīstošo dokumentu.

Putins dokumentā par "Doņeckas Tautas Republikas" (DTR) un "Luhanskas Tautas Republikas" (LTR) neatkarības atzīšanu uzdeva Krievijas Aizsardzības ministrijai nodrošināt "bruņoto spēku miera uzturēšanas funkciju izpildi" šajās teritorijās. Tāpat šajā dokumentā uzdots nodibināt diplomātiskās attiecības ar DTR un LTR, raksta medijs "Doždj".

Dokumentos nav precizēts, ko tas - "miera uzturēšanas funkciju izpilde" - varētu nozīmēt, taču Ukrainas un Krievijas eksperti argumentējuši, ka Putins tagad var oficiāli nosūtīt Krievijas karaspēku uz nemiernieku apgabaliem Ukrainas austrumos, atzīmē BBC.

Pēc Putina uzrunas Krievijas televīzijas kanāls RBK ziņoja, ka Doņeckas iedzīvotāji svin "republikas" neatkarības atzīšanu, šaujot salūtu.

Kremļa paziņojumā teikts, ka Putins Francijas un Vācijas līderiem paziņojis, ka plāno parakstīt dekrētu, ar kuru Doņeckas un Luhanskas apgabalus atzīst par neatkarīgiem.

Tajā piebilsts, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Olafs Šolcs telefonsarunās ar Putinu "pauduši vilšanos" par šo lēmumu. "Tajā pašā laikā viņi norādīja uz gatavību turpināt kontaktus," norādīja Kremlis.

Tikmēr ES aicinājusi Krieviju neanektēt un neatzīt separātistu kontrolēto Ukrainas reģionu neatkarību, brīdinot par sankcijām, ja Maskava to izdarīs. "Ja būs aneksija, būs sankcijas, un, ja būs [neatkarības] atzīšana, es nolikšu sankciju [jautājumu] uz galda, un ministri lems," pēc bloka ārlietu ministru sanāksmes sacīja ES ārpolitikas vadītājs Žozeps Borels, kuru citē portāls "Al Jazeera".

"Abu separātisko teritoriju atzīšana Ukrainā ir klajš starptautisko tiesību, Ukrainas teritoriālās integritātes un Minskas vienošanos pārkāpums," sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, atsaucoties uz miera līgumiem, kas attiecas uz Austrumukrainu. "ES un tās partneri reaģēs vienoti, stingri un apņēmīgi, solidāri ar Ukrainu," EK prezidentes reakciju uz Maskavas paziņojumu citē BBC.

"Es nosodu Krievijas lēmumu atzīt neatkarību pašpasludinātajai "Doņeckas Tautas Republikai" un "Luhanskas Tautas Republikai"," saka NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. "Tas vēl vairāk grauj Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, grauj centienus atrisināt konfliktu un pārkāpj Minskas vienošanos, kuras puse ir Krievija," viņš piebilda.

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis Krievijas lēmumu atzīt divus separātistu kontrolētos reģionus par neatkarīgiem nodēvēja par "agresijas aktu pret Ukrainu" un norādīja, ka pret Maskavu nekavējoties jāievieš sankcijas. "Lēmums atzīt pašpasludinātās "republikas" ir galīgs dialoga noraidījums un klajš starptautisko tiesību pārkāpums. Tas ir agresijas akts pret Ukrainu, uz kuru ir jāreaģē ar nepārprotamu atbildi tūlītēju sankciju veidā,” tviterī rakstīja Moraveckis.

Apvienotās Karalistes ārlietu ministre Liza Trasa sacīja, ka Lielbritānija otrdien paziņos par jaunām sankcijām pret Krieviju saistībā ar Maskavas veikto "starptautisko tiesību pārkāpumu un uzbrukumu Ukrainas suverenitātei", raksta "Al Jazeera".

“Atzīstot separātiskos reģionus Ukrainas austrumos, Krievija pārkāpj savas saistības un grauj Ukrainas suverenitāti. Es nosodu šo lēmumu,” tviterī ierakstījis Francijas prezidents Emanuels Makrons. "Es esmu lūdzis sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksmi un Eiropas sankcijas," viņš piebildis.

Savukārt ASV prezidents Džo Baidens plāno ieviest jaunas sankcijas pret tirdzniecības un finansiālajām nozarēm abās promaskaviskajās teritorijās Ukrainā, kuras Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien nolēma atzīt par neatkarīgām. Paziņojumā Baltais nams norādīja, ka Baidens parakstīs izpildrīkojumu, kas aizliegtu "ASV personām [veikt] jaunas investīcijas, tirdzniecību un finansējumu uz Ukrainas tā dēvētajiem DTR un LTR reģioniem, no tiem vai tajos", raksta CNN.

Baidena izpildrīkojums arī ļaus ASV noteikt sankcijas ikvienam, kas darbojas šajās teritorijās. Un Baltais nams norādīja, ka "drīzumā paziņos par papildu pasākumiem saistībā ar šodienas klaju Krievijas [veikto] starptautisko saistību pārkāpumu".

Baidens telefona sarunā ar savu Ukrainas kolēģi Volodimiru Zelesnki "stingri nosodīja" Krievijas lēmumu atzīt divus separātiskos reģionus Ukrainas austrumos par neatkarīgiem, paziņoja Baltais nams.

Baidens runāja ar Zelenski, "lai vēlreiz apstiprinātu ASV apņemšanos ievērot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti". Viņš arī sacīja Ukrainas prezidentam, ka ASV plāno noteikt sankcijas, un piebilda, ka "ātri un izlēmīgi, sazinoties ar saviem sabiedrotajiem un partneriem", reaģēs uz jebkuru turpmāku Krievijas agresiju.

Baltais nams arī norāda, ka Baidens ir sazinājies ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas kancleru Olafu Šolcu, lai apspriestu, kā koordinēt tālāko reakciju uz Putina lēmumu, raksta BBC.

Diskusija par šo reģionu neatkarības atzīšanu bija vērojama publiskā sēdē. Tiesa, aizsardzības ministra pulksteņa atpalikšana par piecām stundām, ko pamanījuši "TV Rain" žurnālisti, radījusi aizdomas, ka šovam līdzīgā lēmēju uzstāšanās ir ierakstīta jau iepriekš. To vēlāk apstiprināja arī ģenerālprokurora runas izgriešana no pārraides.

Iepriekš pa dienu Doņeckas un Luhanskas apgabalu Krievijas kontrolēto daļu līderi formāli lūdza atzīt šo teritoriju neatkarību. Krievijas premjers Mihails Mišustins cita starpā arī atklāja, ka "republiku" neatkarības atzīšana tiekot gatavota jau vairākus mēnešus.

Drošības padomes laikā izskanēja, ka uz Krieviju aizvadīto dienu laikā "evakuēti" jau nepilni 70 000 Donbasā dzīvojošo.

Vairāki runātāji atkārto arī iepriekš izskanējušo propagandu, par pastiprinātām Ukrainas spēku īstenotām apšaudēm un pat sabotieriem, kas šķērsojuši Krievijas robežu, ko Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba atspēkojis kā nepamatotas viltus ziņas, uzsverot, ka Ukraina neko tādu pat neplānojot.

Sēdes laikā arī vairākkārt tika uzsvērts, ka Ukrainai nav nepieciešami krievi un krievu valodā runājošie, ignorējot faktu, ka daudzi krievi un krievu valodā runājošie, izceļoties konfliktam 2014. gadā, devās bēgļu gaitās uz Krievijas spēku neieņemto Ukrainas daļu. Vairāku gadu garumā Krievija tās spēku kontrolētajās daļās dzīvojošajiem piedāvājusi iegūt Krievijas pilsonību, ko daudzi arī izmantojuši. Kopumā Donbasā dzīvojot jau aptuveni 720 000 Krievijas pilsoņu.

Sēdē vairākkārt izskanēja faktos nebalstīti apgalvojumi, ka Ukraina ir neizdevusies valsts, ASV marionetes un pat "nacisti", kam Donbass neesot vajadzīgs. Cita starpā Krievijas Nacionālās gvardes vadītājs Viktors Zolotovs minēja pielīdzinājumu, ka Krievijai nav robežas ar Ukrainu, bet gan ASV. Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs atzīmēja, ka ASV mērķis ir Krievijas sabrukums.

Vēstīts, ka pēdējās dienās no Ukrainas austrumiem pienāk ziņas par pastiprinātām apšaudēm un ir bažas par Krievijas rīkotām provokācijām iebrukuma attaisnošanai.

ASV prezidents Džo Baidens piektdien paziņoja, ka Kremlis jau ir izlēmis par labu invāzijai Ukrainā, un ka ticams ir uzbrukums arī Kijevai. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka joprojām ir vieta diplomātijai, jo Vladimirs Putins uzbrukumu jebkurā brīdī varot apturēt.

Savukārt Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons sestdien pauda, ka Krievija plāno kopš 1945. gada lielāko karu Eiropā, kura laikā iecerēts ielenkt arī Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.

ASV izlūkdienestu aplēses liecinot, ka Krievija pie Ukrainas savilkusi 75% savu kaujasspējīgo konvencionālo spēku.

Spriedze pie Ukrainas robežām turpinās jau vairākus mēnešus, Krievijai turpinot pulcināt spēkus pie kaimiņvalsts robežām, tostarp Baltkrievijā.

Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau astoto gadu.