Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņoja, ka viņš aptur gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu, reaģējot uz Donbasa "republiku" atzīšanu.
Šolcs pavēstīja, ka lūdzis Vācijas regulatoru apturēt gāzesvada izskatīšanas procesu.
"Tas izklausās tehniski, taču tas ir nepieciešamais administratīvais solis, lai gāzesvadu nevarētu sertificēt un bez šīs sertifikācijas "Nord Stream 2" nevar sākt darbu," sacīja Šolcs.
Vācija jau bija brīdinājusi, ka sankcijas, kas Krievijai tiks piemērotas gadījumā, ja tā uzbruks Ukrainai, ietvers arī gāzesvadu "Nord Stream 2".
Baltijas jūras dzelmē izbūvētais cauruļvads ļaus Vācijai, kas ir Eiropas lielākā ekonomika, divkāršot dabasgāzes piegādes no Krievijas. Vācija uzstāj, ka lētā Krievijas dabasgāze tai nepieciešama, lai atteiktos no ogļu un kodolenerģijas izmantošanas.
Taču šis projekts radījis bažas, ka varētu pieaugt Rietumeiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes un ka Maskava spēs palielināt spiedienu uz Ukrainu, jo Eiropa būs mazāk atkarīga no gāzes tranzīta piegādēm caur Ukrainu.
Pieaugot spriedzei Rietumu un Krievijas attiecībās, Šolcs savā pirmajā dienā amatā brīdināja par sankcijām pret "Nord Stream 2" gadījumā, ja Krievija uzbruktu Ukrainai.
Gāzesvads tika pabeigts septembrī, bet Vācijas enerģētikas regulators "BNetzA" paziņojis, ka "Nord Stream 2" sertifikācija ilgs vismaz pusgadu.
Vācijas ekonomikas, enerģētikas un klimata ministrs Roberts Habeks atzinis, ka gadījumā, ja nāktos piemērot sankcijas Krievijai, no tā ciestu arī Vācijas ekonomika.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
