Lielbritānija ievieš sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim oligarhiem

Premjerministrs uzrunā britu parlamentā sacīja, ka tā ir sankciju "pirmā daļa", raksta "Sky News". Šīs sankcijas ir reakcija uz pirmdien Krievijas izziņoto "Luhanskas Tautas Republikas" un "Doņeckas Tautas Republikas" neatkarības atzīšanu un Krievijas spēku ievešanu šajos reģionos.

Piecas Krievijas bankas, pret kurām vērstas sankcijas, ir "Rossija", "IS Bank", "General Bank", "Promsvyazbank" un "Black Sea Bank".

Premjers arī paziņoja, ka sankcijas tiks piemērotas miljardieriem Genādijam Timčenko, Borisam Rotenbergam un Igoram Rotenbergam. "Jebkuri aktīvi, kas viņiem pieder Apvienotajā Karalistē, tiks iesaldēti, attiecīgajām personām tiks aizliegts šeit ieceļot, un mēs aizliegsim visām Apvienotās Karalistes fiziskām un juridiskām personām ar viņiem sadarboties," sacīja Džonsons.

Jau ziņots, ka pirmdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzina Doņeckas un Luhanskas 'republiku' neatkarības. Kremļa saimnieks par savu lēmumu sniedza uzrunu televīzijā, kas ilga aptuveni stundu un kurā viņš pauda vairākas faktos nebalstītas un nepatiesas tēzes par pašreizējo situāciju Ukrainā un arī par Ukrainas vēsturi.

Putins dokumentā par "Doņeckas Tautas Republikas" (DTR) un "Luhanskas Tautas Republikas" (LTR) neatkarības atzīšanu uzdeva Krievijas Aizsardzības ministrijai nodrošināt "bruņoto spēku miera uzturēšanas funkciju izpildi" šajās teritorijās.

Krievijas jaunākais solis izpelnījās plašu nosodījumu no vairāku Rietumu valstu puses.
Vēstīts, ka pēdējās dienās no Ukrainas austrumiem pienāk ziņas par pastiprinātām apšaudēm un ir bažas par Krievijas rīkotām provokācijām iebrukuma attaisnošanai.

ASV prezidents Džo Baidens piektdien paziņoja, ka Kremlis jau ir izlēmis par labu invāzijai Ukrainā, un ka ticams ir uzbrukums arī Kijevai. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka joprojām ir vieta diplomātijai, jo Vladimirs Putins uzbrukumu jebkurā brīdī varot apturēt.

Savukārt Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons sestdien pauda, ka Krievija plāno kopš 1945. gada lielāko karu Eiropā, kura laikā iecerēts ielenkt arī Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.

ASV izlūkdienestu aplēses liecinot, ka Krievija pie Ukrainas savilkusi 75% savu kaujasspējīgo konvencionālo spēku.

Spriedze pie Ukrainas robežām turpinās jau vairākus mēnešus, Krievijai turpinot pulcināt spēkus pie kaimiņvalsts robežām, tostarp Baltkrievijā.

Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau astoto gadu.