Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans kā nepieņemamu soli nosodījis Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumu atzīt Ukrainas teritorijā pašpasludinātās "republikas", vēsta raidsabiedrība CNN.
"Krievijas lēmums atzīt tā sauktās Doņeckas un Luhanskas republikas ir pretrunā ar Minskas vienošanos," otrdien, apmeklējot Senegālu, Erdogans komentēja žurnālistiem.
Viņš papildināja, ka notikušais ir nepārprotams Ukrainas politiskās vienotības, suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums.
"Mēs šo Krievijas lēmumu uzskatām par nepieņemamu," pasvītroja Erdogans.
Turcijas prezidents aicināja visas puses "cienīt veselo saprātu" un pauda gatavību apmeklēt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska piedāvātu samitu.
Savukārt, būdama Melnās jūras valsts, Turcija veicot piesardzības pasākumus.
Jāatgādina, ka Turcija ir Ukrainai pārdevusi savus kaujas dronus "Bayraktar", turklāt ar Kijevu ir noslēgts līgums par šo dronu ražošanu Ukrainā.
Vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien atzina Ukrainas teritorijā izveidoto prokremlisko Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību un paziņoja par "miera uzturēšanas spēku" ievešanu. Lai gan Ukraina un Rietumi karu valsts austrumos tieši saista ar Krieviju, Maskava līdz šim vienmēr bija noliegusi savu saistību ar konfliktu un savu spēku un bruņojuma klātbūtni reģionā.
Aizvadītās nakts paziņojums ir jauna eskalācija pēdējo dienu spriedzei un iespējamā uzbrukuma gaidām. Jau pēdējās dienās no Ukrainas austrumiem pienāca ziņas par pastiprinātām apšaudēm un bažām bažas par Krievijas rīkotām provokācijām iebrukuma attaisnošanai.
ASV prezidents Džo Baidens 18. februārī paziņoja, ka Kremlis jau ir izlēmis par labu invāzijai Ukrainā, un ka ticams ir uzbrukums arī Kijevai. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka joprojām ir vieta diplomātijai, jo Vladimirs Putins uzbrukumu jebkurā brīdī varot apturēt.
Savukārt Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons 19. februārī pauda, ka Krievija plāno kopš 1945. gada lielāko karu Eiropā, kura laikā iecerēts ielenkt arī Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.
ASV izlūkdienestu aplēses liecinot, ka Krievija pie Ukrainas savilkusi 75% savu kaujasspējīgo konvencionālo spēku.
Spriedze pie Ukrainas robežām turpinās jau vairākus mēnešus, Krievijai turpinot pulcināt spēkus pie kaimiņvalsts robežām, tostarp Baltkrievijā.
Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau astoto gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
