Esam gatavi nosūtīt uz Lietuvu vairāk karavīru, pauž Vācijas aizsardzības ministre

Kā viņa norādījusi preses konferencē Ruklas militārajā bāzē, reaģējot uz Krievijas lēmumu atzīt pašpasludinātās "tautas republikas" Doņeckas un Luhanskas apgabalos Ukrainas austrumos un citām Maskavas darbībām, NATO jāliek lietā stingrāki atturēšanas līdzekļi.

"Mēs, vācieši, esam gatavi [uz šo reģionu] atsūtīt vairāk karavīru - gan sauszemes, gan gaisa spēku. Esam gatavi arī uz Lietuvu atsūtīt karavīrus, tā sūtot vēstījumu, ka šai krīzē esam kopā ar partneriem, ka esam uzticami sabiedrotie," uzsvērusi ministre, bet piebildusi, ka pašlaik nevar sīkāk komentēt iespējamo papildspēku dislocēšanu.

"Nevaru pateikt, kā tas viss izskatīsies, mums ir jāizstrādā plāns," viņa sacījusi.

Pēc Lambrehtes teiktā, Vācija un NATO runā par visa austrumu flanga stiprināšanu, nevis tikai par karaspēka nosūtīšanu uz Lietuvu.

Kā piebildis Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks, Krievijas radītie apdraudējumi nav īslaicīgs faktors. "Tādēļ arī mūsu valstu sadarbībai militārajā un drošības jomā jābūt ilglaicīgai," viņš uzsvēris.

Vācija Lietuvā vada starptautisku paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu ar vairāk nekā 1000 karavīriem, kas ir viena no četrām paplašinātās klātbūtnes misijām, ko NATO 2017.gadā nosūtīja uz Baltijas valstīm un Poliju, reaģējot uz to, ka Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu.

Februāra sākumā Lambrehte paziņoja, ka Vācija ir gatava paplašināt militāro klātbūtni Lietuvā, bet mēneša vidū Lietuvā sāka ierasties Vācijas karavīri. Kā tobrīd norādīja Vācijas vadītā NATO bataljona komandieris pulkvežleitnants Daniels Andre, kopumā uz Lietuvu paredzēts nosūtīt aptuveni 350 karavīrus un simts militāros spēkratus.

Uzrunājot šai bataljonā dienošos sešu valstu karavīrus Ruklā, Vācijas aizsardzības ministre uzsvērusi, ka viņi ir "diplomātijas balsts".

"Diplomātijai ir vajadzīgs stingrs mugurkauls, lai mūs nevarētu šantažēt, un šis mugurkauls esat jūs," viņa norādījusi.