Krievijas spēki pie Ukrainas
Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Baltkrievijas dienvidos un Krievijas apgabalos, kas robežojas ar Ukrainu, turpina pieaugt Krievijas spēku koncentrācija, liecina jauni kompānijas "Maxar" satelīta attēli.

Ziņu aģentūru publicētajos attēlos netālu no Ukrainas robežas redzams simtiem tehnikas vienības, kā arī sagatavots militārais hospitālis, skaidro aģentūra UNIAN.

Jaunais lauka hospitālis (titulattēlā) uzsliets militārajā garnizonā Belgorodā. Tāpat attēlos pamanīta tehnika tanku, artilērijas un citas smagās kaujas tehnikas pārvietošanai.

Krievijas karavīru skaits Ukrainas tuvumā sasniedzot gandrīz 200 tūkstošus.

Vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien atzina Ukrainas teritorijā izveidoto prokremlisko Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību un paziņoja par "miera uzturēšanas spēku" ievešanu. Lai gan Ukraina un Rietumi karu valsts austrumos tieši saista ar Krieviju, Maskava līdz šim vienmēr bija noliegusi savu saistību ar konfliktu un savu spēku un bruņojuma klātbūtni reģionā.

Vēlāk Putins precizēja, ka "republikas" tiek atzītas nevis separātistu faktiski kontrolētajās teritorijā, bet gan Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu robežās, kas saasina situāciju un palielina turpmākas militāras darbības iespējamību.

ASV un Lielbritānija Maskavas soli atzina par iebrukuma sākumu.

21. februāra nakts paziņojums ir jauna eskalācija pēdējo dienu spriedzei un iespējamā uzbrukuma gaidām. Jau pēdējās dienās no Ukrainas austrumiem pienāca ziņas par pastiprinātām apšaudēm un bažām bažas par Krievijas rīkotām provokācijām iebrukuma attaisnošanai.

ASV prezidents Džo Baidens 18. februārī paziņoja, ka Kremlis jau ir izlēmis par labu invāzijai Ukrainā, un ka ticams ir uzbrukums arī Kijevai. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka joprojām ir vieta diplomātijai, jo Vladimirs Putins uzbrukumu jebkurā brīdī varot apturēt.

Savukārt Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons 19. februārī pauda, ka Krievija plāno kopš 1945. gada lielāko karu Eiropā, kura laikā iecerēts ielenkt arī Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.

ASV izlūkdienestu aplēses liecinot, ka Krievija pie Ukrainas savilkusi 75% savu kaujasspējīgo konvencionālo spēku.

Spriedze pie Ukrainas robežām turpinās jau vairākus mēnešus, Krievijai turpinot pulcināt spēkus pie kaimiņvalsts robežām, tostarp Baltkrievijā.

Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau astoto gadu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!