ASV prezidenta Džo Baidens trešdien uzdevis administrācijai noteikt sankcijas arī gāzesvada "Nord Stream 2" būvētājam un projekta virzītājam uzņēmumam "Nord Stream 2 AG", vēsta CNN.
Šveicē reģistrētais uzņēmums "Nord Stream 2 AG" ir Krievijas valsts enerģētikas milža "Gazprom" meitasuzņēmums. Iepriekš kāda prezidenta administrācijas amatpersona projekta virzītāja pakļaušanu sankcijām pielīdzināja visa projekta bēru zvaniem.
Krievijas gāzes infrastruktūras sankcionēšana Eiropā būs daļa no plašākām sankcijām, kuras vērstas pret Krieviju, reaģējot uz tās prezidenta Vladimira Putina pirmdien, 22. februārī, apstiprināto formālo iebrukumu Ukrainas teritorijā.
Reaģējot uz to, Vācijas kanclers Olafs Šolcs apturēja Vāciju un Krieviju savienojošā gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu. Kanclers uzdevis Hābeka vadītajai ministrijai atkārtoti izvērtēt enerģijas piegāžu drošību laikā, kad Krievija palielina agresiju pret Ukrainu.
Vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien atzina Ukrainas teritorijā izveidoto prokremlisko Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību un paziņoja par "miera uzturēšanas spēku" ievešanu. Lai gan Ukraina un Rietumi karu valsts austrumos tieši saista ar Krieviju, Maskava līdz šim vienmēr bija noliegusi savu saistību ar konfliktu un savu spēku un bruņojuma klātbūtni reģionā.
Vēlāk Putins precizēja, ka "republikas" tiek atzītas nevis separātistu faktiski kontrolētajās teritorijā, bet gan Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu robežās, kas saasina situāciju un palielina turpmākas militāras darbības iespējamību. DTR formālais līderis Deniss Pušiļins savukārt žurnālistiem paziņojis, ka Donbass nevēloties paplašināties, bet vēlētos robežu demarkācijas jautājumus ar Ukrainu atrisināt mierīgā ceļā.
21. februāra nakts paziņojums ir jauna eskalācija pēdējo dienu spriedzei un iespējamā uzbrukuma gaidām. Jau pēdējās dienās no Ukrainas austrumiem pienāca ziņas par pastiprinātām apšaudēm un bažām bažas par Krievijas rīkotām provokācijām iebrukuma attaisnošanai.
ASV prezidents Džo Baidens 18. februārī paziņoja, ka Kremlis jau ir izlēmis par labu invāzijai Ukrainā, un ka ticams ir uzbrukums arī Kijevai. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka joprojām ir vieta diplomātijai, jo Vladimirs Putins uzbrukumu jebkurā brīdī varot apturēt. Savukārt Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons 19. februārī pauda, ka Krievija plāno kopš 1945. gada lielāko karu Eiropā, kura laikā iecerēts ielenkt arī Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.
Spriedze pie Ukrainas robežām turpinās jau vairākus mēnešus, Krievijai turpinot pulcināt spēkus pie kaimiņvalsts robežām, tostarp Baltkrievijā. ASV izlūkdienestu aplēses liecinot, ka Krievija pie Ukrainas savilkusi 75% savu kaujasspējīgo konvencionālo spēku.
Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau astoto gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
