Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien pēc pusnakts pārraidīja iepriekš ierakstītu uzrunu tautiešiem, kā arī Krievijas iedzīvotājiem. Viņš cita starpā norādīja, ka kaimiņvalsts prezidents Vladimirs Putins nav atbildējis viņa telefona zvanam, kā arī brīdināja Ukrainas robežas pārkāpējus, ka ukraiņi savu zemi aizstāvēs.
Zelenskis runu publicēja vien stundas pēc tam, kad ASV mediji, atsaucoties uz Pentagona amatpersonu, ziņoja, ka Ukrainas pierobežā sapulcināti 80% Krievijas konvencionālo spēku jeb 100% no tiem spēkiem, kas pēc amerikāņu sākotnējām aplēsēm ir nepieciešami pilna mēroga uzbrukumam.
Turklāt neilgi pirms pusnakts Kremļa kontrolētā aģentūra "Interfax" ziņoja, ka Krievijas okupētajos Ukrainas apgabalos izveidotās Doņeckas (DTR) un Luhanskas (LTR) "tautu republikas" lūgušas Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu palīdzēt "atvairīt Ukrainas Bruņoto spēku agresiju", kam sekoja interneta un telefonu traucējumi Donbasā, kā arī Krievija pierobežā slēdza gaisa telpu civilajam transportam, bet Ukraina valstī izsludināja ārkārtas stāvokli.
"Šodien ierosināju telefonsarunu ar Krievijas Federācijas prezidentu. Rezultāts – klusums. Lai gan Donbasā vajadzētu būt klusumam. Tāpēc šodien vēlos uzrunāt visus Krievijas pilsoņus. Ne kā prezidents. Es uzrunāju Krievijas pilsoņus kā Ukrainas pilsonis," prezidents uzsāka runu.
(Uzruna Krievijas iedzīvotājiem krievu valodā sākas pie atzīmes 2.00 uz laika skalas.)
"Ar jums mums ir vairāk nekā divi tūkstoši kilometru gara kopējā robeža. Jūsu karaspēks šodien stāv pie tās, gandrīz 200 000 karavīru. Tūkstošiem kaujas mašīnu. Jūsu vadība ir apstiprinājusi viņu došanos uz priekšu. Uz citas valsts teritoriju. Un šis solis var būt sākums lielam karam Eiropā," norādīja Zelenskis.
Prezidents atzīmēja, ka Krievijas propaganda stāsta, ka kara liesma atbrīvos Ukrainas tautu, bet norādīja, ka tā jau ir brīva un būvē savu nākotni. Viņš arī noraidīja apvainojumus nacismā, uzsverot, ka Ukraina karā pret nacismu zaudēja vairāk nekā astoņus miljonus dzīvību. Zelenskis atzīmē, ka arī viņa paša vectēvs bijis padomju kājnieks un miris kā pulkvedis jau neatkarīgajā Ukrainā.
Ukrainas prezidents, krievu valodā uzrunājot kaimiņvalsts iedzīvotājus, noraidīja arī apvainojumus krievu kultūras ienīšanā, bet, atspēkojot apmelojumus viņa centieniem uzbrukt Donbasam Zelenskis noraidīja, skaidrojot, ka Doņecka viņam ir tuva un pazīstama pilsēta, kur itin viss ir pazīstams pretēji tiem, kuri vēlas iebrukt un "aizsargāt" Donbasu Krievijas propagandas ietekmē.
"Jūs zināt mūsu raksturu. Jūs zināt mūsu principus. Jūs zināt, ko mēs novērtējam. Tāpēc klausieties sevī! Saprāta balsī. Veselajā saprātā. Uzklausiet mūs! Ukrainas iedzīvotāji vēlas mieru. Ukrainas valdība vēlas mieru. Grib un dara visu, ko spēj," atzīmēja Zelenskis.
Viņš arī uzsvēra, ka tik daudzas valstis Ukrainu atbalsta, jo tas ir miera, brīvības, pašnoteikšanās tiesību un katras personas tiesību uz drošību un dzīvību dēļ. "Pasaulei tas viss ir svarīgi. Es noteikti zinu, ka tas ir svarīgi arī jums," viņš uzsvēra.
"Bet, ja mums uzbruks, ja mums mēģinās atņemt mūsu valsti, brīvību, mūsu dzīvības, mūsu bērnu dzīvības, mēs sevi aizstāvēsim. Uzbrūkot, jūs redzēsit mūsu sejas, ne mūsu muguras," brīdināja Zelenskis.
Viņš atzīmēja, ka, lai gan propaganda apgalvo, ka Ukraina var radīt draudus Krievijai, tas tā nav bijis ne pagātnē, ne arī notiek šobrīd, ne arī tā notiks nākotnē. "Jūs prasāt drošības garantijas no NATO. Un mēs pieprasām mūsu drošības garantijas - no jums (..). Šodien mēs esam ārpus jebkādām aizsardzības aliansēm," viņš atzīmēja.
"Kurš no tā cietīs visvairāk? Cilvēki! Kurš gan to nevēlas visvairāk? Cilvēki! Kurš to var novērst? Cilvēki! Vai šie cilvēki ir jūsu vidū? Esmu pārliecināts! Sabiedriskie darbinieki, žurnālisti, mūziķi, aktieri, sportisti, zinātnieki, ārsti, blogeri, komiķi, tiktokeri un daudzi citi. Vienkārši cilvēki – vīrieši, sievietes, pensionāri, bērni, tēvi un pats galvenais - mammas!" norādīja prezidents.
Zelenskis nobeigumā uzsvēra, ka zina, ka Krievijas televīzijās šis video ar viņa uzrunu pārraidīts netiks, taču uzskata, ka Krievijas pilsoņiem tas ir jāredz "kamēr nav par vēlu".
Vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien atzina Ukrainas teritorijā izveidoto prokremlisko Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību un paziņoja par "miera uzturēšanas spēku" ievešanu. Lai gan Ukraina un Rietumi karu valsts austrumos tieši saista ar Krieviju, Maskava līdz šim vienmēr bija noliegusi savu saistību ar konfliktu un savu spēku un bruņojuma klātbūtni reģionā.
Vēlāk Putins precizēja, ka "republikas" tiek atzītas nevis separātistu faktiski kontrolētajās teritorijā, bet gan Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu robežās, kas saasina situāciju un palielina turpmākas militāras darbības iespējamību. DTR formālais līderis Deniss Pušiļins savukārt žurnālistiem paziņojis, ka Donbass nevēloties paplašināties, bet vēlētos robežu demarkācijas jautājumus ar Ukrainu atrisināt mierīgā ceļā.
21. februāra nakts paziņojums ir jauna eskalācija pēdējo dienu spriedzei un iespējamā uzbrukuma gaidām. Jau pēdējās dienās no Ukrainas austrumiem pienāca ziņas par pastiprinātām apšaudēm un bažām bažas par Krievijas rīkotām provokācijām iebrukuma attaisnošanai.
ASV prezidents Džo Baidens 18. februārī paziņoja, ka Kremlis jau ir izlēmis par labu invāzijai Ukrainā, un ka ticams ir uzbrukums arī Kijevai. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka joprojām ir vieta diplomātijai, jo Vladimirs Putins uzbrukumu jebkurā brīdī varot apturēt. Savukārt Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons 19. februārī pauda, ka Krievija plāno kopš 1945. gada lielāko karu Eiropā, kura laikā iecerēts ielenkt arī Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.
Spriedze pie Ukrainas robežām turpinās jau vairākus mēnešus, Krievijai turpinot pulcināt spēkus pie kaimiņvalsts robežām, tostarp Baltkrievijā. ASV izlūkdienestu aplēses liecinot, ka Krievija pie Ukrainas savilkusi 75% savu kaujasspējīgo konvencionālo spēku.
Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau astoto gadu.