Ar raķetēm un tankiem Krievija iebrūk Ukrainā. Teksta tiešraides arhīvs

Vairāki mediji un informācijas avoti vēlu ceturtdienas vakarā ziņoja, ka piektdien ap pulksten 3.00 sagaidāma Ukrainas galvaspilsētas Kijevas bombardēšana. Informāciju par gaidāmo uzbrukumu apstiprināja arī Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis, kurš norādīja, ka Krievijas iebrucēju grupējumi jau iekļuvuši Kijevā, bet to mērķis ir "iznīcināt viņu".

Pirmie divi sprādzieni Kijevā piektdien atskanēja apmēram pulksten 4.22. Krievijas armija kādu laiku turpināja apšaudīt Kijevu ar raķetēm. Savukārt Ukrainas robežsardze ziņoja, ka raķešu uzbrukums noticis arī Zaporižjas apgabalā, kur bojā gājuši vairāki robežsargi.

Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Geraščenko arī apstiprinājis informāciju, ka pretgaisa aizsardzības sistēmas notriekušas vienu Krievijas armijas lidmašīnu. Atlūzas no kāda lidojoša objekta trāpījušas arī pa Kijevā esošu daudzstāvu māju, kurā cietuši vismaz trīs cilvēki.

Ukrainas Bruņotie spēki ceturtdien informēja, ka viss sākas pulksten 5.00 ar armijas vienību apšaudīšanu valsts austrumos un raķešu triecieniem pa lidostām, kā arī militārajiem objektiem. Sekojušas artilērijas apšaudes pa pierobežas teritorijām.

Krievijas spēki šķērsojuši Ukrainas robežu gan no Baltkrievijas, gan okupētās Krimas, gan Krievijas puses.

Krievija Ukrainā iebruka 2014. gadā, okupējot Ukrainai piederošo Krimas pussalu un aptuveni trešo daļu Luhanskas un Doņeckas apgabalu, kuros izveidoja Kremļa kontrolētas "tautu republikas". Visus astoņus gadus ar dažādu intensitāti turpinājās aktīva karadarbība, līdz šim prasot ap 14 000 cilvēku dzīvības.

Kopš septembra beigām Krievija situāciju eskalēja, pie Ukrainas robežām sākot pulcināt karaspēku, kas pēc šī brīža aplēsēm ir nepilnus 200 000 vīru liels un veido 80% no visiem Krievijas konvencionālajiem spēkiem. ASV prezidents Džo Baidens 18. februārī paziņoja, ka Kremlis jau ir izlēmis par labu invāzijai Ukrainā, un ka ticams ir uzbrukums arī Kijevai. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka joprojām ir vieta diplomātijai, jo Vladimirs Putins uzbrukumu jebkurā brīdī varot apturēt. Savukārt Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons 19. februārī pauda, ka Krievija plāno kopš 1945. gada lielāko karu Eiropā, kura laikā iecerēts ielenkt arī Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.

Pirmdien, 22. februārī, Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzina Ukrainas teritorijā izveidoto prokremlisko Doņeckas (DTR) un Luhanskas (DTR) "republiku" neatkarību un paziņoja par "miera uzturēšanas spēku" ievešanu. Maskava līdz šim bija noliegusi savu saistību ar konfliktu un savu spēku un bruņojuma klātbūtni reģionā, bet tagad to esamību okupētajā zemē formalizēja. Vēlāk Putins precizēja, ka "republikas" tiek atzītas nevis separātistu faktiski kontrolētajā teritorijā, bet gan Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu robežās.

Pēdējās dienās no Ukrainas austrumiem pienāca ziņas par pastiprinātām apšaudēm un bažām par Krievijas rīkotām provokācijām iebrukuma attaisnošanai. Trešdien Ukraina lēma izsludināt Ārkārtas stāvokli, bet neilgi pirms pusnakts Kremļa kontrolētā aģentūra "Interfax" ziņoja, ka DTR un LTR lūgušas Putinu palīdzēt "atvairīt Ukrainas Bruņoto spēku agresiju". Tam sekoja interneta un telefona sakaru traucējumi Donbasā, pastiprināti kiberuzbrukumi, kā arī Krievija pierobežā slēdza gaisa telpu civilajam transportam.