Krievijas ceturtdien sāka pilna mēroga militāru uzbrukumu Ukrainai, prezidentam Vladimiram Putinam brīdinot citas valstis, ka jebkurš mēģinājums iejaukties novedīs pie "sekām, kuras jūs nekad neesat redzējuši", raksta “Associated Press”.
Putins naktī uz ceturtdienu ap 4:50 (pēc Latvijas un Ukrainas laika), visticamāk, iepriekš ierakstītā uzrunā pasludināja specoperācijas sākumu pret neatkarīgo Ukrainu. Līdz ar šo paziņojumu Krievijas spēki uzsākuši jaunu posmu 2014. gadā sāktajā kaimiņvalsts terorizēšanā.
Pirms rītausmas Kijevā, Harkivā un Odesā atskanēja lieli sprādzieni. Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Geraščenko sociālajā tīklā "Facebook" paziņojis, ka Krievijas armija ir veikusi raķešu triecienus Ukrainas militārās vadības objektiem, gaisa spēku bāzēm un militārajām noliktavām Kijevā, Harkivā un Dņepro.
Atbilstoši ziņotajam Krievijas militārie sauszemes spēki šobrīd Ukrainā iebrauc gan ziemeļos no Baltkrievijas un Krievijas, gan no Krievijas okupētās Krimas dienvidos.
Ukrainas Bruņotie spēki informē, ka viss sākas pulksten 5.00 ar armijas vienību apšaudīšanu valsts austrumos un raķešu triecieniem pa lidostām, kā arī militārajiem objektiem. Sekojušas artilērijas apšaudes pa pierobežas teritorijām.
Putins to visu attaisnoja televīzijas uzrunā, apgalvojot, ka uzbrukums bija nepieciešams, lai aizsargātu civiliedzīvotājus Austrumukrainā — nepatiesu apgalvojumu, ko ASV bija paredzējušas, ka viņš dos kā ieganstu iebrukumam. Viņš apsūdzēja ASV un to sabiedrotos par to, ka viņi ignorē Krievijas prasības neļaut Ukrainai pievienoties NATO.
Pasaules līderi nosodīja Krievijas uzsākto invāziju. ASV prezidents Džo Baidens solīja jaunas sankcijas, lai sodītu Krieviju par agresiju, ko starptautiskā sabiedrība bija gaidījusi nedēļām ilgi, bet ar diplomātiju nevarēja novērst.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludināja karastāvokli, sakot, ka Krievija uzbrukusi Ukrainas militārajai infrastruktūrai. Ukraiņi, kuri ilgi bija gatavojušies uzbrukumam, lai gan precīzi nezināja, kad tas notiks, tika mudināti palikt mājās un nekrist panikā pat tad, kad valsts robežsardzes aģentūra ziņoja par Krievijas karaspēka artilērijas uzlidojumu no kaimiņvalsts Baltkrievijas.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nāca klajā ar paziņojumu, kurā nosodīja "Krievijas neapdomīgo un neizprovocēto uzbrukumu Ukrainai, kas pakļauj riskam neskaitāmas civiliedzīvotāju dzīvības. Atkal, neskatoties uz mūsu vairākkārtējiem brīdinājumiem un nenogurstošajiem centieniem iesaistīties diplomātijā, Krievija ir izvēlējusies agresijas ceļu pret suverēnu un neatkarīgu valsti."
Jau ziņots, ka pirmdien vakarā Kremļa saimnieks Vladimirs Putins paziņoja par Ukrainas teritorijā ar Maskavas atbalstu izveidoto Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" (DTR un LTR) neatkarības atzīšanu un Krievijas spēku ievešanu "miera uzturēšanai". Tas ir jauns pavērsiens un eskalācija jau mēnešiem ilgstošajā spriedzē pie Ukrainas robežām, kas draud novest pie jaunām sankcijām Krievijai.
ASV prezidents Džo Baidens savā uzrunā otrdien norādīja, ka ir atļāvis papildu ASV militāro spēku pārvietošanu sabiedrotajiem Austrumeiropā. Tāpat Baidens uzsvēra, ka Kremļa lēmums atzīt okupēto Donbasa teritoriju "neatkarību" uzskatāms par uzbrukuma sākumu Ukrainai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
