Ārkārtējās situācijas režīms ļauj plašāk izmantot valsts rezerves, pastiprināt valsts robežas aizsardzību un slēgt valsts robežu.
Tas paredz pierobežā veikt transportlīdzekļu, personu un bagāžas kontroli ar mērķi atklāt un konfiscēt nelikumīgus ieročus, munīciju, sprādzienbīstamus priekšmetus, radioaktīvas, indīgas un citas bīstamas vielas un ierīces. Tāpat pārbaužu mērķis ir atklāt likumpārkāpējus, nodrošināt sabiedrisko kārtību un mieru, aizsargāt Lietuvas iedzīvotāju dzīvību, veselību un īpašumu.
Kā teikts dekrētā, ārkārtējā situācija tiek ieviesta "saistībā ar plašu Krievijas Federācijas karaspēka izvietošanu uz Ukrainas valsts robežas un okupētajā Ukrainas teritorijā, kā arī militāra uzbrukuma vēršanu pret Ukrainu".
Dekrētā secināts, ka tāda situācija rada labvēlīgus nosacījumus Krievijas un Baltkrievijas varasiestāžu organizētam hibrīduzbrukumam un jebkāda veida provokācijām pret Lietuvu , jo īpaši uz robežas.
Lietuvas prezidenta dekrēts noteic, ka tāda situācija apdraud Lietuvas nacionālās drošības intereses un sabiedrisko mieru, turklāt "novērst šo apdraudējumu, uz laiku neieviešot ārkārtējo situāciju, nav iespējams".
Kā atbildīgā par ārkārtējās situācijas ieviešanu noteikta Lietuvas Iekšlietu ministrija.
Dekrētā noteikts, ka nepieciešamības gadījumā var noteikt komandantstundu sabiedriskās kārtības nodrošināšanai.
Tāpat ministrija tiek pilnvarota piesaistīt Lietuvas armijas palīdzību.
Lietuvas likumi paredz, ka dekrēts ir jāapstiprina Seimā. Parlaments šo jautājumu plāno izskatīt ārkārtas sēdē, kas sasaukta ceturtdien plkst.17.
Iepriekš Nausēda paziņoja, ka līdzās ārkārtējās situācijas izsludināšanai Lietuva aicina sākt konsultācijas atbilstoši NATO līguma 4.pantam.
NATO līguma 4. pants noteic, ka dalībvalstis kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras no dalībvalsts uzskatiem, būs apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā vienotība, politiskā neatkarība vai drošība.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdienas rītā paziņoja par iebrukumu Ukrainā, kā ieganstu minot palīdzības sniegšanu prokrieviskajiem kaujiniekiem Ukrainas austrumos, kuru pašpasludināto "tautas republiku" neatkarību Krievija šonedēļ atzina, kā arī Putins iebrukumu pamatoja ar Ukrainas "demilitarizāciju un denacifikāciju".