Piektdien, 25. februārī, Briselē notika ārkārtas Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksme, kurā ES dalībvalstu ārlietu ministri Eiropadomes laikā saskaņā ar procedūru apstiprināja ES dalībvalstu līderu konceptuāli panākto vienošanos par jaunajām sankcijām pret Krieviju, kas ir vērstas pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm, portālu "Delfi" informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Kā mikroblogošanas vietnē "Twitter" rakstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), otrajā sankciju paketē finanšu sankcijas tiks piemērotas arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un ārlietu ministram Sergejam Lavrovam.
Tāpat viņš norādīja, ka tiek gatavota trešā sankciju pakete.
Sanāksmes laikā ES dalībvalstu ministri pārrunāja centienus un pasākumus, lai sadarbībā ar līdzīgi domājošām partnervalstīm un organizācijām vērstos pret Krieviju, reaģējot uz tās īstenoto militāro agresiju pret Ukrainu. Tāpat ĀP sanāksmes ietvaros tika veikta viedokļu apmaiņa par atbalsta iespējām Ukrainai. ES ārlietu ministru sanāksmē attālināti piedalījās arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, lai pastāstītu par situāciju reģionā, norādīja ĀM.
Rinkēvičs, daloties ar saviem iespaidiem par Ukrainas apmeklējumu, pauda pārliecību par ukraiņu gatavību cīnīties par savu valsti. Viņš atzīmēja, ka šis konflikts atstās ilgtermiņa sekas Ukrainas-Krievijas attiecībās.
"Uzskatu, ka ir nepieciešama trešā sankciju kārta jau nākamnedēļ, kas iekļauj arī Krievijas atslēgšanu no SWIFT, kā arī papildu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju par tās līdzdalību Krievijas agresijā Ukrainā," uzskata Rinkēvičs.
Tāpat viņš norādīja, ka šodienas lēmums apturēt Krievijas balsstiesības Eiropas padomē, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, ir pareizs solis.
Jau ziņots, ka Eiropas Padomes (EP) Parlamentārās Asamblejas (PA) un EP Ministru komitejas kopsēdē panākta vienošanās sākt procedūru, lai Krievija vairs nebūtu EP dalībvalsts, ierakstā "Twitter" pauž Latvijas EP PA delegācijas vadītāja, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (JV).
EP PA un Ministru komiteja ir vienojusies, tāpat Ministru komiteja ir nobalsojusi par procedūras sākšanu, lai Krievija izstātos no EP, pauž politiķe.
Ukraina jau ilgāk par diennakti cīnās pret Krievijas karaspēku, kas ceturtdien ap 5.00 rītā sāka pilna mēroga iebrukumu ar raķešu un artilērijas apšaudēm, aviācijas uzlidojumiem, sauszemes operāciju un desanta vienībām.
Krievijas uzbrukuma mērogs, apšaudēm pakļaujot objektus visas Ukrainas teritorijā un galvaspilsētā Kijevā, ir šokējis pasauli. Iepriekš tik masīvas militārās operācijas ar robežu pārvilkšanu Eiropa pēdējo reizi pieredzējusi tikai Otrajā pasaules karā. Rietumi reaģē ar sankcijām pret Krieviju, bet Ukrainā turpinās cīņa, kurā ir kritušie abās pusēs un iebrucēji ir ieguvuši kontroli pār daļu teritorijas, tostarp Černobiļas AES.