1108. gadā Maskavā bija mežs. Kur radusies Putina ideja par tiesībām uz Kijevas Krievzemi?

"Kijevas Krievzeme ir viens no pirmajiem slāvu valstiskajiem veidojumiem. Morāvija tagadējās Čehijas teritorijā gan bija ātrāk. Līdz šim, pirms Putina debilismiem, pat Krievijā vēsturnieki akadēmiskā līmenī akceptēja normaņu teoriju, kas runā par skandināvu ietekmi slāvu teritorijās. Galvenā modernās vēstures zinātnes atziņa ir tāda, ka Krievzemi nevajag uztvert kā valsti modernā izpratnē. Šī "valsts" praktiski bija gar lielajām upēm, gar Daugavas augšteci, gar Dņepru, kur gāja vikingu tirdzniecības ceļš pie grieķiem. Būtībā pie šīm upēm izveidojās politiska kopiena, kuru sauca par rusiem. Pēc izcelsmes viņi bija skandināvi, kas ar laiku pārslāvojās, bet saglabāja skandināvisko dzimtu sistēmu. Un tad viņi sāka pakļaut pārējās apkārt esošās ciltis," portālam "Delfi" stāsta vēsturnieks, vairāku mācību grāmatu autors Valdis Klišāns.

Jautājums par Krievzemes valsts izveidi ir viens no pretrunīgākajiem Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas vēstures jautājumiem, par to vēsturnieki diskutējuši un lauzuši šķēpus jau vairākus gadsimtus, norāda Klišāns. Galvenais vēstures avots, kas stāsta par šiem 9. gadsimta notikumiem, ir mūka Ņestora sarakstītais darbs "Pagājušo laiku stāsts", kas tapis tikai 12. gadsimtā, tādējādi tā uzticamības pakāpe ir neliela. Vēstures dažādās interpretācijas ietekmējuši Krievijā 19. un 20. gadsimtā valdošie politiskie strāvojumi, ideoloģijas un politiskie režīmi.