Latvijas informatīvās augsnes gatavošana Krievijas iebrukumam Ukrainā
Ukrainas kodolieroči, civiliedzīvotāju apšaudes, Minskas līguma pārkāpumi un citi Kremlim izdevīgi naratīvi – tā esam sagaidījuši 2022. gadu. Pēdējo nedēļu laikā pirms Krievijas invāzijas Ukrainā gan Latvijas, gan starptautiskā informatīvā telpa ir piedzīvojusi apzinātu Kremļa kara propagandas intensifikāciju. Kremļa kontrolētajos medijos līdztekus tādiem populāriem vēstījumiem kā "Rietumi ir agresīvi" un "Latvija ir neizdevusies valsts" ir parādījušies mērķēti naratīvi, cenšoties radīt iespaidu par Ukrainu kā agresoru. Informācijas kontrole nozīmē varu, un patiesība ne vienmēr ir būtiska – Krievijai šī stratēģija nav sveša.
Ukrainas kā agresora pozicionēšana Kremlim sniedz šķietamu invāzijas ieganstu. Veidojot iespaidu par Ukrainas bruņoto spēku agresīvām darbībām, tai skaitā pret civiliedzīvotājiem, Kremlis spēj pamatot militāro iebrukumu kā palīdzības un aizsardzības operāciju Donbasa iedzīvotājiem. Kara iegansta meklēšanas mērķis ir leģitimēt militāro uzbrukumu un veikto vardarbību.
Neviens taču Kremļa vēstījumiem netic
Kopš 2014. gada pastiprinātu uzmanību pievēršam informācijas kvalitātei un medijpratībai. Neskatoties uz to, Kremlim labvēlīgi kanāli Latvijā vēl joprojām ir plaši patērēti. Atsaucoties uz starptautiskā interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma "Gemius" datiem, 2021. gada "Top 10" visvairāk patērēto interneta ziņu portālu vidū atrodami divi Kremlim labvēlīgi portāli. To skaitā – "Sputnik Latvia", kas saglabājis vienu no līderpozīcijām Latvijas mediju telpas krievu valodas vietņu vidū. Protams, mediju patēriņš automātiski nenozīmē lasītā pieņemšanu par taisnību, tomēr šie dati liecina par prokremlisku portālu zināmu popularitāti Latvijas sabiedrībā.
Agresīvie Rietumi un izdomātie Krievijas draudi
2022. gada sākumā "Sputnik Latvia" aktīvi rakstīja par saspringtajām attiecībām starp Krieviju un Rietumiem. Janvārī vairums rakstu ārpolitikas sekcijā vēstīja par saspīlējumu, visbiežāk fokusējoties uz lielvaru attiecībām un atstājot Ukrainu otrajā plānā. Toties pēdējās divās nedēļās pirms invāzijas strauji palielinājās rakstu skaits, kas attēloja Ukrainu kā agresoru un konflikta provokatoru, sagatavojot auditoriju konfliktam.
Janvāra sākumā "Sputnik Latvia" uzmanība tika pievērsta Krievijas vēlamajām drošības garantijām. Saistot "Rietumu kā agresora" naratīvu ar Krievijas paustajām drošības prasībām, raksti kritizēja NATO iesaisti Baltijas valstu drošības stiprināšanā. NATO tika pozicionēta kā Krievijas provokatore un Krievijas draudi kā izdomāti, lai pamatotu NATO "austrumu ekspansiju" un bruņoto spēku un militārās tehnikas novietošanu pie Krievijas robežām. NATO karaspēku un tehnikas izvietošana Baltijā tika pozicionēta kā "provokatīvi soļi" un apdraudējums Krievijai, norādot, ka "Baltijā izvietotās raķetes ar kodollādiņiem ir spējīgas sasniegt Kaļiņingradu". Līdzīgā sentimentā "Sputnik Latvia" arī norādīja, ka Krievijas draudi ir "uzpūsti" un izdomāti, lai uzlabotu ASV prezidenta Baidena reitingus pirmsvēlēšanu periodā.
Rietumvalstu "info" histērija un valstspiederīgo evakuācija no līksmajiem Kijevas striptīzbāriem
Līdztekus šiem vēstījumiem "Sputnik Latvia" saturā nereti "Rietumi ir agresīvi" naratīvu papildināja "Rietumi ir irracionāli rusofobiski" vēstījumi.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!