Ārpolitikas institūta direktora vietnieks: Ukrainas uzņemšana ES nenotiks tuvāko gadu laikā

Bukovskis skaidroja, ka uzņemšana ES notiek, ievērojot standartizētas procedūras. Valsts nevar kļūt par ES locekli, kamēr tā nav uzaicināta par kandidātvalsti.

Jautāts, vai Ukrainai varētu piešķirt kandidātvalsts statusu, eksperts atzīmēja, ka, ņemot vērā pašreizējo politisko situāciju un Ukrainas atbalstīšanas centienus, ar šo ideju ES valstis varētu apsvērt.

Bukovskis atzina, ka nav skaidrs, vai lēmums ES līmenī beigās vispār tiks pieņemts, jo pašreiz visi seko līdzi tam, kas vispār notiks ar Ukrainu. Turklāt, viņa ieskatā, Ukrainas iesniegums ir stratēģiska spēle, jo valsts prezidents Volodimirs Zelenskis rēķina, ka Ukraina vismaz formāli būs iesniegusi pieteikumu, kamēr valsts vispār to var izdarīt.

"Manuprāt, viņš apzinās, ka situācija kādā brīdī var kļūt ļoti nelabvēlīga un šāda pieteikuma iesniegšana nebūs iespējama. Domāju, ka Zelenskis lūkojas izmantot emocionālo atbalstu, kas nāk no ES attiecībā uz Ukrainu. Bet pati situācija paliks vēsturē kā notikums, ka Ukraina ir viena no tām valstīm, kas iesniegusi ES oficiālu dalības pieteikumu. Un tajā pašā laikā - kāpēc šis netika izdarīts pirms kara, ja Ukrainā būtu bijusi tik liela vienprātība pārliecība, ka viņi to vēlas," sacīja LĀI direktora vietnieks.

Bukovskis norādīja, ka patlaban situācija Ukrainā ir skarba un nav skaidrības par Ukrainas nākotni, tāpēc maz ticams, ka valstij patiešām piešķirs kandidātvalsts statusu. Un vienlaicīgi - patlaban notiek daudzas bezprecedenta lietas ES vēsturē.

"Arī pašā ES tā ir nestandarta situācija, ka valsts, kas atrodas karastāvoklī, kurai ir uzbrukts, sniedz pieteikumu ES," sacīja Bukovskis, piebilstot, pat, ja arī Ukrainai politisku simpātiju vadīta ES piešķirs kandidātvalsts statusu, iestāšanās sarunas ar Ukrainu netiks sāktas un tās pievienošanās ES tāpat nenotikšot tuvāko gadu laikā.

Runājot par to, vai kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai uzliek kaut kādas saistības ES, Bukovskis atbildēja noraidoši, skaidrojot, ka kandidātvalstis ir daudzas, piemēram, Turcija. Tās kandidēšanu apturēja, jo sasniegumi demokratizācijā aizgāja pretējā virzienā.

Pēc Bukovska paustā, kandidātvalsts status neko nemaina. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka Ukrainai, tāpat kā Moldovai un Gruzijai, ir noslēgts padziļinātas partnerības līgumi ar ES, kas arī ir īpaša veida sadarbības forma. LĀI direktora vietnieks norādīja, ka Ukraina uzrakstījusi pieteikumu dalībai ES, bet tas nekādā veidā nenozīmē automātisku uzņemšanu.

"Tad, kad piešķir kandidātvalsts statusu, parasti sāk sarunas par oficiālo iestāšanos. Tas ir starpposms. Kandidātvalstij oficiāli tiek dota atļauja sākt sarunas par iestāšanos, tikai tad ir lēmums par uzņemšanu un tikai tad seko pati uzņemšana. Process ir garš," skaidroja Bukovskis.

Eksperts uzsvēra, ka Latvija vienmēr ir atbalstījusi Ukrainas virzību uz ES. Tāpat Latvija vienmēr ir atbalstījusi ES paplašināšanos. Pēc Bukovska paustā, tad, kad Latvija pievienojās ES, to atbalstīja, līdz ar to Latvija nevar uzstāt, ka citus vairs ES nevajadzētu uzņemt. Viņš arī uzsvēra, ka, lai gan Latvija var paust atbalstu Ukrainas ceļam uz ES, lēmums par Ukrainas uzņemšanu ES jāpieņem bloka 27 dalībvalstīm vienbalsīgi.

Jautāts, vai varētu būt valstis, kas varētu neatbalstīt Ukrainas iestāšanos ES, Bukovska ieskatā, situācija ar iestāšanos uz doto brīdi pat nenonāks līdz tam. Lai valsts varētu iestāties ES, tai ir jāizpilda Kopenhāgenas kritēriji. Tāpat maz ticams, ka Ukrainu uzņems steidzamības kārtā, jo ir Rietumbalkānu valstis, kas mēģinājušas mainīties un cīnās par iekļaušanos ES. Šīm valstīm nevar pateikt, ka Ukraina atbilst uzņemšanai vairāk par tām.

LETA jau rakstīja, ka Ukrainas prezidents pirmdien parakstījis lūgumu par Ukrainas uzņemšanu ES. Dokuments jau ir nosūtīts uz Briseli.

"Ar šo vēstuli Ukraina kā Eiropas valsts, kura ciena vērtības, kas noteiktas Līguma par ES 2.pantā, iesniedz pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā atbilstoši Līguma par ES 49.pantam," teikts dokumentā.

Līguma par ES 2.pantā teikts, ka ES ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība. 49.pantā izteikta uzņemšanas kārtība.

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits paziņojis, ka ES nekavējoties jāpiešķir Ukrainai kandidātvalsts statuss un jādod pieeja finansējumam. Līdzīgu pozīciju paudis arī Igaunijas prezidents Alars Kariss.

Savukārt Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Polijas prezidents Andžejs Duda 23.februārī - dienu pirms Krievijas iebrukuma Ukraina - Kijevā ar Zelenski parakstīja trīspusēju deklarāciju, ka Ukraina ir pelnījusi ES kandidātvalsts statusu.

Patlaban Ukraina oficiāli nav nedz ES kandidātvalsts, nedz potenciālā kandidātvalsts.