Kā un kādēļ Ukraina uzvar informatīvajā karā?

Miera laikos Volodimira Zelenska kā nopietna politiķa imidžu nemitīgi grāva regulāri atgādinājumi par izklaides nozari: ne to veiksmīgāko uzstāšanās reižu ieraksti no "Jautro un atjautīgo kluba", ainas no "95. kvartāla".  Tādēļ arī noraidošā attieksme, kas laiku pa laikam bija manāma gan no ukraiņu politiķu, gan dzēlīgi smīnošo ārvalstu līderu puses. Kaut vai atcerēsimies, kā Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru Zelenski nosauca par "komiķi, kas vada valsti", savukārt Krievijas Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs – par "komediantu".  

Prezidents no mediju impērijas

Patiesībā jociņi par Zelenska aktiera karjeru rāda vien to, ka to autori nav visai labi informēti par lietu patieso kārtību. Tiem, kas vairāk vai mazāk zina biznesu, ko Zelenskis izveidojis Ukrainā (un arī ārpus tās robežām – atcerēsimies seriāla "Radu būšana" panākumus, tas kļuva par franšīzi), redzama pavisam cita aina. Viņam izdevās izveidot īstu mediju impēriju, darbojoties gan kā galvenajam radošajam spēkam, gan kā attīstības direktoram. Turklāt viņš nezaudēja ožu un tvērienu attiecībā uz visaktuālākajām tendencēm, tādējādi vēl krietni pirms 2019. gada vēlēšanām bija kļuvis teju par vislabāk pazīstamo cilvēku valstī.

Jāsaprot, ka Zelenskis jau sen līdz pilnībai apguvis sabiedrisko attiecību un komunikācijas instrumentus. Kā stāsta šova "Smieklu līga" (Jautro un atjautīgo kluba analogs, kas tika izveidots Ukrainā 2015. gadā) dalībnieki, projekta autors un vadītājs piedalījās visu uzstāšanos redakcionālajā darbā. Turklāt viņam atlika vien reizi noskatīties priekšnesumu, lai nekļūdīgi noteiktu scenārija "jēlos un nenostrādātos" momentus. Sekoja daži improvizācijas labojumi, un priekšnesums kļuva daudz krāšņāks. Topošais prezidents ģenerēja idejas procesā, gluži kā ar vienu knipi.

Kādēļ mēs to stāstām? Jo tas ļauj saprast, kādēļ ukraiņu mediji ir tik efektīvi pirmajā karadarbības nedēļā. Komanda, ko sapulcējis prezidenta birojs, ir gatava strādāt pēc tiem pašiem principiem kā Zelenskis. Un tādēļ cilvēki, kas šodien viņam palīdz uzturēt saikni ar tautu, būtībā vien pastiprina garantēti veiksmīgu paņēmienu efektu. 

Lai pārliecinātos par ukraiņu mediju informatīvās politikas panākumiem, pietiek vien ar virspusēju, diletantisku analīzi. Par spīti nežēlīgajam un sīvajam krievu spiedienam, armijas cīņas spars nav salauzts. Pietiek apskatīt īsos video stāstiņus no pirmajām rindām, kas pārpludina "Instagram". Ļaudis neceļ paniku pat ieņemtajās pilsētās, drīzāk šokē okupantus ar pārliecību un mērķtiecību. Sabiedrība, kas konfliktu vēro no malas, ļoti labi zina, kurš ir agresors, bet kurš cīnās par savu zemi, – lai cik arī Kremļa propaganda nepalielinātu Skabejevas vai Solovjova šovu ētera laiku. Un, galu galā, vispārējā ukraiņu vienotība – gan ap nacionālo ideju, gan ap prezidentu – sit visus rekordus. Skaidrs, ka pret kopīgu ienaidnieku tautieši apvienosies arī no pretējām nometnēm. Bet mūsu gadījumā to veicina gan informatīvais fons, gan motivācija, ko valdība pastāvīgi nodod caur plašsaziņas līdzekļiem.

Pielāgots auditorijai

Kādēļ Ukrainas informācijas resursu darbs uzrunā un ir efektīvs?