Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien, 3. martā, pavēstīja, ka balotēsies otrajam amata termiņam vēlēšanās nākamajā mēnesī, solot strādā stiprākas Francijas un Eiropas labā apstākļos, kad krīzes samilzt.
"Tas ir iemesls, kāpēc lūgšu jūsu uzticību vēl vienam termiņam republikas prezidenta amatā," vēstulē, kas adresēta valstij, apliecināja Makrons.
"Es esmu kandidāts, lai rastu kopā ar jums šī gadsimta izaicinājumu priekšā vienotu Francijas un Eiropas atbildi," norādīja Makrons.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Makrons vēlēšanu pirmajā kārtā, kas paredzēta 10. aprīlī, ierindosies pirmajā vietā.
Taču aptaujas arī liecina, ka Makronam uzvara vēlēšanu otrajā kārtā divas nedēļas vēlāk nebūt nav garantēta, jo spēcīgu konkurenci veido labējās partijas.
Pašreiz labējo vēlētāji ir sašķēlušies starp atbalstu Marinai Lepēnai, Valērijai Pekresai un Ērikam Zemūram.
Makrons, bijušais investīciju baņķieris un sociālistu prezidenta Fransuā Olanda ekonomikas ministrs, nāca pie varas 2017. gadā, solot plašas reformas, lai sapurinātu Francijas ekonomiku.
Viņš samazināja nodokļus un atviegloja nodarbinātības likumus, lai sekmētu ekonomikas izaugsmi, kā arī virzīja uz priekšu reformas valstij piederošajā dzelzceļa kompānijā SNCF, neskatoties uz arodbiedrību pretestību.
Tomēr Makrons arī ticis kritizēts kā bagāto prezidents, un viņa iecere paaugstināt nodokli degvielai izprovocēja "dzelteno vestu" protestus 2018. un 2019. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
