"Mums nav tiesību riskēt ar mūsu biedru brīvību. Taču mēs nevaram ignorēt jūsu, mūsu lasītāju, pozīciju, kuri viennozīmīgi izteikušies par darba turpināšanu kara cenzūras apstākļos," teikts paziņojumā.
Iepriekš izdevuma sponsori nobalsoja par valsts uzstādīto nosacījumu izpildi, atspoguļojot Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Krievijas parlaments piektdien, 4. martā, pieņēma grozījumus Krievijas Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņām", "valsts bruņoto spēku diskreditāciju" un aicinājumiem ieviest sankcijas pret Maskavu.
Par informācijas izplatīšanu, ko Krievijas varasiestādes uzskata par bruņotos spēkus apmelojošu, draud cietumsods līdz trim gadiem vai naudas sods no 700 000 līdz 1,5 miljoniem rubļu (5900 - 12 800 eiro pēc ECB kursa 1.martā, kad rubļa nestabilitātes dēļ banka pārtrauca publicēt rubļa kursu).
Grozījumi paredz 5-10 desmit gadu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu, izmantojot amata stāvokli, personu grupā vai personu grupā, mākslinieciski radot pierādījumus.
Ja apzināta "melīgas informācijas" izplatīšana radījusi smagas sekas, vainīgajam varēs piespriests 10-15 gadu cietumsodu, paredz Valsts domes pieņemtie grozījumi Krievijas Kriminālkodeksā.
Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.
Krievijā pat aizliegts pret Ukrainu uzsākto karu saukt par karu vai iebrukumu, vai jebkurā citā piemērotā vārdā. Visi mediji ir spiesti lietot Kremļa uzspiesto eifēmismu - "specoperācija".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
