ASV ģenerālis: NATO nav plānu par lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas

Vaicāts par to, kāpēc pašlaik nav iespējams ieviest lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas teritorijas, Milijs vērsa uzmanību, ka viņam nav zināms, ka pastāvētu plāns par šādas zonas virs Ukrainas ieviešanu, ņemot vērā, ka praksē tas nozīmētu, ka tiem, kas to ieviestu, būtu aktīvi jācīnās ar Krievijas militārajiem gaisa spēkiem virs Ukrainas teritorijas.

ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas vadītājs uzsvēra, ka nedz NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, nedz arī kādas NATO dalībvalsts vadība nav norādījusi, ka šādu lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas NATO būtu jāievieš.

Milijs norādīja, ka viņa vizītes mērķis ir Latvijas iedzīvotājiem apliecināt, ka Baltijas valstis ir vieni no galvenajiem ASV partneriem NATO sistēmā un ka ASV ir apņēmības pilnas jeb nelokāmi lojālas NATO dalībvalstis, kā to ir apliecinājis arī ASV prezidents Džo Baidens.

ASV armijas vadītājs arī norādīja, ka mērķis ir atturēt Krievijas agresiju, it īpaši pret NATO dalībvalstīm, kuras vieno alianses līguma 5.pants. NATO ir ļoti spēcīga un stipra alianse, kurai ir ļoti liela militārā kapacitāte un kura darīs visu nepieciešamo, lai aizsargātu organizācijas dalībvalstis, uzsvēra Milijs.

Vaicāts par Krievijas diktatora Vladimira Putina izteiktajiem draudiem par kodolieročiem, ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas vadītājs norādīja, ka vienmēr, kad kādas valsts līderis izsakās par kodolieročiem, to nopietni uztver visas pasaules valstis. ASV ļoti padziļināti seko līdzi gan izteikumiem, gan arī tam, kāda ir situācija ne tikai ar Krievijas, bet arī citu valstu kodolspējām.

Pašlaik nav redzams, ka Krievijas kodolspēkos būtu ieņemta tāda pozīcija, kas norādītu uz paaugstinātas gatavības līmeni, pauda Milijs, reizē uzsverot, ka tas nenozīmē, ka šī situācija nemainīsies nākotnē, tāpēc tiek turpināts tai ļoti uzmanīgi sekot līdzi.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš norādīja, ka Milijs ir visbūtiskākais un galvenais cilvēks ASV bruņotajos spēkos un ka viņa vizīte ir ļoti būtiska gan saistībā ar Ukrainā notiekošo, gan saistībā ar Latvijas plānu izveidot pēc iespējas stiprāku un drošāku aizsardzības sistēmu Baltijas valstīs.

Vizīte ļauj apmainīties ar viedokļiem, kā ļoti īsā periodā attīstīt gan Latvijas NBS ar ASV atbalstu, gan aizsardzības spējas Baltijas un NATO līmenī, stiprinot kolektīvās aizsardzības sistēmu, pauda NBS vadītājs.

Jau tagad Latvijā atrodas nopietns ASV armijas kontingents ar visiem spēkus atbalstošajiem elementiem, tāpat šogad jau intensīvā apmērā saplānoti militāri vingrinājumi jeb mācības, atzīmēja Kalniņš, norādot, ka ar ASV pārstāvjiem tika pārrunāts, ko tālāk gribam attīstīt nākamajos trīs gados.

Ar Miliju un ASV armijas Eiropā un Āfrikā komandieri ģenerāli Kristoferu Kavoli šodien tikās arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), kurš sarunā uzsvēra nepieciešamību stiprināt sadarbību kopējai reģiona drošības nodrošināšanai un turpināt atbalstīt Ukrainu, kurā kopš 24.februāra Krievija ir izvērsusi neprovocētu karadarbību, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

"Šajos apstākļos, kad Eiropas centrā [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins ir izvērsis neprovocētu, neattaisnojamu karadarbību pret citas valsts suverenitāti un pašnoteikšanās tiesībām, mums ir jāturpina atbalstīt Ukrainu gan militāri, gan nemilitāri, jo tā šobrīd cīnās par mums visiem," uzsver Pabriks.

Latvijas aizsardzības ministrs pateicās ASV par ātro spēju nosūtīt militārās vienības uz Latviju. Lai gan Latvijai šobrīd tiešu militāru draudu nav, mums ir svarīgi, ka ASV klātbūtne gan pašlaik, gan ilgtermiņā Latvijā pieaug, pauda politiķis. "Latvija ir gatava sevi aizstāvēt, bet ASV pieaugošais atbalsts ar spējām un finansiālo ieguldījumu mūsu spēju ātrākā attīstībā, noteikti ir izšķirošs Baltijas reģiona drošībai," uzsver Pabriks.

"ASV prioritāte ir visas NATO pierobežas nostiprināšana militāri, kas ietver arī Latviju. Tāpēc mēs redzam ātru ASV papildspēku nosūtīšanu uz Latviju. ASV darīs visu nepieciešamo kolektīvo aizsardzības saistību izpildei," sarunas laikā apliecināja Milijs.

Pašlaik Latvijas NBS nodrošina uzņemošās valsts atbalstu, izvietojot ASV gaisa desanta vienību Ādažu bāzē. Uzturēšanās laikā Latvijā vairāk nekā 320 ASV karavīri piedalās kopīgos treniņos ar NBS.

Jau ziņots, ka 24.februārī Krievija iebruka Ukrainā. Lai apturētu Krievijas uzlidojumus, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis prasīja NATO izveidot "lidojumu aizlieguma zonu" virs Ukrainas teritorijas, uzsverot, ka paļaujas uz Rietumu palīdzību šajā jautājumā.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien paziņoja, ka alianse nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas. "Ja mēs to darītu, mēs nonāktu pie kaut kā, kas varētu izvērsties par pilna mēroga karu Eiropā, iesaistot daudz vairāk valstu un nodarot daudz lielākas cilvēku ciešanas. Tas ir iemesls, kāpēc mēs pieņēmām šo sāpīgo lēmumu," argumentēja Stoltenbergs.

Zelenskis vēlāk nosodīja NATO lēmumu, norādot, ka tādā gadījumā "visi cilvēki, kas no šīs dienas ies bojā, ies bojā jūsu dēļ, jūsu vājuma, jūsu atšķirtības dēļ".

Kā ziņots, attiecībā uz atbalstu Ukrainai Latvija iestājas par absolūti visu iespēju izskatīšanu, sestdien Ukrainas atbalsta mītiņā Rīgā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

"Es to saku arī saistībā ar Ukrainas prezidenta Zelenska paziņojumiem pēdējās dienās - esam par to, lai visas iespējas tiktu izskatītas, absolūti visas," uzsvēra Valsts prezidents.