Kopš 1941. gada Ukrainas pilsēta Harkiva ir piedzīvojusi piecas milzīgas kaujas, kas vienmēr ir nesušas postījumus pilsētā un civiliedzīvotāju upurus. Četras kaujas notika 2. pasaules kara laikā starp vācu iebrucējiem un Sarkano armiju, bet piektā risinās pašlaik, kad Ukrainas spēki aizstāvas pret Krievijas agresīvo iebrukumu. Kāpēc Harkiva tik daudz reižu ir nonākusi kauju krustpunktā, skaidrosim šajā rakstā.
Harkiva, kas atrodas Ukrainas ziemeļaustrumos, netālu no robežas ar Krieviju, ir otrā lielākā pilsēta valstī. Pilsētu dibināja ukraiņu kazaki 1654. gadā, bet 1765. gadā to iekļāva Krievijas impērijas sastāvā kā Slobodas Ukrainas guberņas centru. 1806. gadā šeit nodibināja vienu no Krievijas impērijas universitātēm. No 1917. līdz 1934. gadam Harkiva bija Ukrainas PSR galvaspilsēta. Pilsētas iedzīvotāju skaits sevišķi strauji pieauga Lielā bada laikā, kad izmisušie zemnieki meklēja patvērumu galvaspilsētā. Padomju vara Harkivu attīstīja kā milzīgu industriālo centru, tajā bija vairākas mašīnbūves un militārās rūpniecības fabrikas. Tur no rūpnīcās izbrauca arī pirmie krievu tanki "T-34", kas pēc tam masveidā piedalījās 2. pasaules kara cīņās. Harkivas traktoru rūpnīca, kur "T-34" tapa, tika uzskatīta par lielāko tanku rūpnīcu visā Padomju Savienībā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv