Ukrainas pirmās lēdijas Olenas Zelenskas vēstule pasaules medijiem

"Šīs ir manas liecības no Ukrainas. Pirms vairāk nekā nedēļas šobrīd notiekošais joprojām nebija iedomājams. Mana valsts bija mierīga un metropoles, pilsētas, ciematus piepildīja ikdienas prieki. 24. februārī mēs pamodāmies ar paziņojumu par kara sākšanos. Tanki šķērsoja Ukrainas robežu, lidmašīnas iebruka mūsu gaisa telpā. Pilsētas bija apvītas ar raķešu palaidējiem. Neskatoties uz Kremļa propagandistu pausto, ka iebrukums ir "specoperācija", patiesībā tā ir miermīlīgu civiliedzīvotāju slepkavība.

Vissāpīgāk ir lasīt par bērnu upuriem. Astoņus gadus vecā Alisa, kura gāja bojā Ohtirkas ielā, kad viņas vectēvs centās viņu pasargāt ar savu ķermeni. Kijeviete Polīna, kura nomira kopā ar vecākiem apšaudē. 14 gadus vecais Arsēnijs – zēnam pa galvu trāpīja atlūzas, bet ātrā palīdzība vienkārši nevarēja tikt viņam klāt stipra ugunsgrēka dēļ. Ja Krievija atkal teiks, ka "šis nav karš pret civiliedzīvotājiem", tad es pirmā norādīšu uz šo bērnu slepkavībām.

Mūsu sievietes un bērni tagad dzīvo bumbu patvertnēs un pagrabos. Gan jau esat redzējuši šausminošos attēlus no Kijivas un Harkivas metrostacijām, kur cilvēki guļ uz grīdām, bet viņu mājdzīvnieki mitinās zem tām. Ukraiņiem tā tagad ir šausminoša realitāte. Daudzās pilsētās ģimenes nevar izkļūt no bumbu patvertnēm pazemē vairākas dienas pēc kārtas, jo nemitīgi rit apzināta un nekontrolēta civilās infrastruktūras bombardēšana un apšaudīšana.

Karā ir jaundzimušie. Pirmais, ko viņi ieraudzīja: pagraba betona griesti un smacīgs gaiss, iesprostoti cilvēki. Dzimuši jau vairāki desmiti mazuļu, kuri mieru nepazīst. Šis ir ne tikai militārs karš pret civiliedzīvotājiem.

Cilvēkiem nepieciešama arī intensīvā aprūpe un ārstēšana. Kā var injicēt insulīnu pagrabā? Kā liesmās var palīdzēt astmas slimniekiem? Pat nerunāšu tūkstošiem vēža slimnieku, ļaudīm, kam nepieciešama ķīmijterapija un staru terapija, bet to tagad uz nezināmu laiku nav. Visi sociālie tīkli ir pilni ar izmisumu no viņiem.

Vēl ir milzīgs skaits vecu un slimu cilvēku, arī invalīdu, kuri ir pavisam novājināti un arī nošķirti no savām ģimenēm tālu prom. Bez jebkāda atbalsta! Karš pret nevainīgiem cilvēkiem ir dubultnoziegums.

Visi mūsu ceļi ir bēgļu pārpludināti. Ieskatieties acīs tām nogurušajām sievietēm un viņu bērniem, viņi nes līdzi šķiršanās sāpes. Viņi atstāj savus tuviniekus un to dzīvi, kādu iepriekš dzīvoja. Vīri ved savus mīļos uz robežām un lej asaras par savām izšķaidītajām ģimenēm, bet paši drosmīgi atgriežas, lai cīnītos par Ukrainas brīvību. Neraugoties uz šīm šausmām, mūsu vīri nepadodas.

Agresors Putins domāja, ka izvērsīs zibenskaru pret Ukrainu. Bet viņš par zemu novērtēja mūsu tautu un patriotismu. Ukraiņi, neatkarīgi no politiskajiem uzskatiem, dzimtās valodas, vispārēja redzējuma un tautības, ir nepārspējami vienoti. Kamēr Kremļa propagandisti lielījās, ka viņus šeit sagaida ar ziediem kā glābējus, viņi dabūja Molotova kokteiļus.

Es saku paldies visu pilsētu iedzīvotājiem, kuri sadarbojas un palīdz. Paldies tiem, kuri turpina strādāt aptiekās, veikalos, sabiedriskajā transportā, sociālajos dienestos – tas viss parāda, ka dzīve Ukrainā uzvar.

Tāpat saku paldies tiem, kas snieguši humāno palīdzību mūsu pilsoņiem, paldies par jūsu atbalstu. Paldies mūsu kaimiņiem, kuri atvēruši savas robežas un sniedz pajumti mūsu sievietēm un bērniem, lai gan agresors liek šķēršļus. Paldies cilvēkiem visā pasaulē, kuri pulcējas mītiņos, lai atbalstītu Ukrainu. Tiekamies! Mēs šeit skatāmies un novērtējam jūs.

Ukraina vēlas mieru. Bet Ukraina arī aizstāvēs savas robežas un identitāti, tas pat netiek apspriests. Taču cilvēkiem, kuri ir iesprostoti zem gruvešiem un pagrabos, ir akūti vajadzīgi droši "zaļie koridori" humānajai palīdzībai un civiliedzīvotāju nogādāšanai drošībā. Mums vajag spēkus virs mūsu debesīm! Aizveriet gaisa telpu un mēs uz zemes tiksim galā ar karu.

Cienījamie mediji, turpiniet rādīt, kas šeit notiek! Turpiniet rādīt patiesību. Informācijas karā, ko izvērš Krievijas Federācija, katram pierādījumam ir nozīme. Ar šo vēstuli es visai pasaulei saku: karš Ukrainā nav kaut kur tur, ārā. Tas ir karš Eiropā, Eiropas Savienības pierobežā. Ukraina šobrīd aptur spēku, kas rīt var agresīvi iebrukt jūsu pilsētās, aizbildinoties ar civiliedzīvotāju glābšanu.

Vēl pagājušajā nedēļā man un manējiem tas šķita kaut kāds pārspīlējums, taču tagad tā ir realitāte, kurā dzīvojam. Un mēs nezinām, cik ilgi tas turpināsies. Ja mēs neapturēsim Putinu, kurš draud uzsākt kodolkaru, nevienam vairs nebūs drošas vietas uz šīs zemes.

Mēs uzvarēsim! Mūsu vienotība uzvarēs! Vienotībā mīlestībai pret Ukrainu – slava Ukrainai!"