Lielbritānijas lēmums par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb “Brexit” 2016. gadā būtiski pasliktināja Londonas-Briseles attiecības. Līdz 2020. gada 30. janvārim, kad Lielbritānija oficiāli pameta Eiropas Savienību, bijuši regulāri strīdi par to, kas gaidāms nākotnē. No migrācijas politikas līdz speciālām tirdzniecības attiecībām starp Apvienotajā Karalistē ietilpstošo Ziemeļīriju un Eiropas Savienību, sadarbība bijusi sarežģīta.
Krievijas iebrukums Ukrainā sniedzis iespēju atjaunot attiecības un pārvarēt aukstumu vienam pret otru. Gan briti, gan Eiropas Savienība saprot, ka Krievijas drauds Eiropas stabilitātei un demokrātijai ir nesamērojami nopietnāks par vēl neatrisinātiem migrācijas vai tirdzniecības jautājumiem.
Tāpēc šī gada 4. martā Eiropas Savienības Ārlietu padomes ārkārtas sanāksmē Briselē viesojās Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa, sakot, ka "ir vitāli svarīgi, lai Lielbritānija un tās sabiedrotie izrāda vienotību savā atbildes reakcijā pret Krievijas agresiju Ukrainā", raksta "Politico".