Lielbritānijas lēmums par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb “Brexit” 2016. gadā būtiski pasliktināja Londonas-Briseles attiecības. Līdz 2020. gada 30. janvārim, kad Lielbritānija oficiāli pameta Eiropas Savienību, bijuši regulāri strīdi par to, kas gaidāms nākotnē. No migrācijas politikas līdz speciālām tirdzniecības attiecībām starp Apvienotajā Karalistē ietilpstošo Ziemeļīriju un Eiropas Savienību, sadarbība bijusi sarežģīta.
Krievijas iebrukums Ukrainā sniedzis iespēju atjaunot attiecības un pārvarēt aukstumu vienam pret otru. Gan briti, gan Eiropas Savienība saprot, ka Krievijas drauds Eiropas stabilitātei un demokrātijai ir nesamērojami nopietnāks par vēl neatrisinātiem migrācijas vai tirdzniecības jautājumiem.
Tāpēc šī gada 4. martā Eiropas Savienības Ārlietu padomes ārkārtas sanāksmē Briselē viesojās Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa, sakot, ka "ir vitāli svarīgi, lai Lielbritānija un tās sabiedrotie izrāda vienotību savā atbildes reakcijā pret Krievijas agresiju Ukrainā", raksta "Politico".
Lielbritānija vēl aizvien ir arī NATO dalībvalsts, līdz ar to var novērot, ka gan ekonomisko sankciju, gan militāro jautājumu risināšanā tās darbības tiek aktīvi koordinētas ar Briseli.
Arī Eiropas Savienībai ir svarīgi sadarboties ar Londonu. Pirmkārt, kā vēsta politiskās analīzes žurnāls "Politico", Krievijas oligarhi desmitiem gadu atmazgā naudu Lielbritānijā, kā arī tā ir nozīmīga vieta īpašumu un uzņēmumu turēšanā. Otrkārt, Lielbritānijas militārās izlūkošanas un informācijas vākšanas kapacitāte ir labi attīstītas, lai tās palīdzētu veiksmīgi aprakstīt situāciju Ukrainā. Treškārt, Lielbritānija ir nozīmīgs Krievijas tirdzniecības partneris. Pēc valdības publicētajiem datiem, savstarpējā tirdzniecība 2021. gada pēdējā ceturksnī bija 15,9 miljardus mārciņu (18.9 miljardi eiro) vērtībā, kas ir 28.7% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas parāda, ka potenciāls ekonomiskajam kaitējumam, ko iespējams nodarīt Krievijai, ir pietiekami liels. Ar Eiropas Savienības palīdzību sankcijas var padarīt efektīvākas, mazinot Lielbritānijas zaudējumus un pasliktinot Krievijas ekonomisko stāvokli.
Apvienotā Karaliste pēc izstāšanās no Eiropas Savienības nebūs ietekmīgākā valsts Eiropā, salīdzinot ar Franciju vai Vāciju, prognozē laikraksts "Financial Times", taču Krievijas iebrukums Ukrainā pašiem britiem atgādināja, ka tā vēl aizvien ir daļa no Eiropas un ka vismaz uz laiku ir iespējams aizmirst visas nesaskaņas ar Briseli, pāršķirt lapu un turpināt darboties politisko un ekonomisko saišu stiprināšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
