Desmit Eiropas Savienības (ES) valstis, arī Vācija un Francija, turpināja pārdot ieročus Krievijai vēl pēc tam, kad 2014.gadā spēkā stājās aizliegums tirgot ieročus Kremlim, vēstīja Polijas medijs "tvp.info".
ES ieroču embargo noteica pēc tam, kad Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu un sniedza militāru atbalstu kaujiniekiem Ukrainas austrumos.
Tomēr gan iepriekšējais Francijas prezidents Fransuā Olands, gan viņa pēctecis Emanuels Makrons apstiprināja "diskrētas ieroču piegādes" Maskavai, liecina Polijas vietnes rīcībā esošā informācija, kas balstīta pētniecības organizācijas "Disclose" datos.
Tiek apgalvots, ka kopš 2014.gada Francija Krievijai piegādājusi militāro aprīkojumu 152 miljonu eiro vērtībā, ieskaitot termiskās attēlveidošanas kameras tankiem, kā arī navigācijas sistēmas un infrasarkanos detektorus Krievijas iznīcinātājiem un uzbrukuma helikopteriem, vēstīja "tvp.info".
Savukārt Vācija eksportējusi uz Krieviju militāro aprīkojumu, arī šautenes, 121,8 miljonu eiro vērtībā, veidojot 35% no visa ES Krievijai pārdotā bruņojuma apmēra, liecina "Investigate Europe" pētījumus, uz kuru atsaucas "tvp.info".
Vācijas valdība nav komentējusi "Investigate Europe" atklāto.
Dati liecina, ka 2015.-2020.gadā ieroču piegāžu embargo Krievijai neievēroja vēl astoņas ES dalībvalstis: Austrija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Itālija, Slovākija, Somija un Spānija.
Polijas parlamenta deputāte Anna Kveceņa no valdošās nacionālkonservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) sacījusi "tvp.info", ka "ar šiem ieročiem Krievija tagad nogalina nevainīgus ukraiņus", un pieprasījusi sākt starptautisku izmeklēšanu.
2014.gada 31.jūlijā spēkā stājās ES aizliegums bruņojuma un dubultā pielietojuma preču eksportam uz Krieviju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
