Krievijas karaspēks kopš pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma 24. februārī ir pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem, preses konferencē paziņoja Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienesta priekšsēdētājs vietnieks Romans Primušs.
Viņš sacīja, ka šī statistika atspoguļo tikai tos objektus, kur glābēji varēja novērtēt nodarītā posta apmēru, nepakļaujot briesmām savu dzīvību. Tā arī neattiecas uz Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām, tāpēc patiesie postījumu apmēri ir ievērojami lielāki.
Ārkārtējo situāciju valsts dienests jau izstrādā plānus sagrautās civilās infrastruktūras atjaunošanai, atzīmēja Primušs.
"Mēs jau komplektējam spēkus valsts atjaunošanai nākotnē," viņš sacīja.
Ukrainā ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem ir piesārņota vismaz 82 525 kvadrātkilometru liela teritorija, sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Ukrainas Sapieru asociācija.
"Pēc stāvokļa uz 2022. gada 21. martu ekspertu aprēķinātā Ukrainas bīstamo teritoriju kopējā platība ir vismaz 82 525 kvadrātkilometri (..) Tie ir tikai provizoriskie aprēķini," teikts šīs sabiedriskās organizācijas paziņojumā.
Sapieru asociācija piebilda, ka pēc uzvaras karā pret Krieviju šīs teritorijas būs pakļautas humānajai atmīnēšanai.
Kopš 24. februārī sākās Krievijas pilna apjoma bruņotā agresija pret Ukrainu, Sapieru asociācijas speciālisti kopīgi ar atmīnēšanas operatoru "Demining Solutions" uzskaita apstiprinātās un iespējamās bīstamās teritorijas, kas ir piesārņotas ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem.
Šis Sapieru asociācijas projekts tiek īstenots ar ANO Humāno lietu koordinācijas pārvaldes Ukrainas Humānā fonda finansiālu atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!