Izgāšanās gadījumā Putins varētu izšķirties par kodoltriecienu, domā 'Bellingcat' pētnieks

Pati Maskava nav slēpusi, ka neizslēdz kodolieroču izmantošanu, atgādina pētnieks. Ja Krievijas vara nopietni izskatītu kodolscenāriju, politiskā un militārā vadība savlaicīgi tiktu paslēpta, domā Grozevs.

Lidojumu dati liecina, ka no publiskās dzīves pazudušais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu slēpjas slepenā bunkurā pie Ufas, papildina Grozevs. Savukārt Putins slēpjoties citā bunkurā aiz Urāliem.

Avoti Krievijas specdienestos vēl pirms kara sākuma decembrī un janvārī stāstījuši, ka Putins savā tuvākajā lokā lielījies par gatavību pielietot kodolieročus. "Tie paši cilvēki tagad teic, ka Kijivas ieņemšanas pilnīgas izgāšanās gadījumā viņš varētu dot tādu rīkojumu," stāsta Grozevs.

Vienlaikus raķeti ar kodolgalviņu viņš nevarot palaist vienpersoniski. "Bet viņš nevar pielietot kodolieročus ar nosacīto sarkano pogu. Sarkanā poga eksistē, bet ir pieci cilvēki, kuriem ķēdītē jāizpilda visi šie rīkojumi līdz tam, lai raķete ar kodolgalviņu izlidotu. Mūsu avoti ir pārliecināti, ka no šiem pieciem vismaz daži nepildīs pavēli. Viņš [Putins] saprot, ka tāds risks pastāv, tāpēc diez vai dos tādu pavēli," domā Grozevs.

Savukārt bijušais ASV vēstnieks Krievijā Maikls Makfols vērš uzmanību Putina sabiedrotā, bijušā prezidenta un pašreizējā Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka Dmitrija Medvedeva paustajam par faktoriem, kādos gadījumos Krievija pielietotu kodolieročus.

Laikrakstam "The Guardian" Krievijas politiķis izklāstījis dažus scenārijus, kādos Krievijas kodolatturēšanas doktrīna paredz šo ieroči pielietošanu. Pārsvarā tie paredz atbildi, ja kodolieroči ir vērsti pret pašu Krieviju, tomēr min iespēju reaģēt, ja pret Krieviju vai tās sabiedrotajiem tiek vērts "agresijas akts, kas apdraud valsts pastāvēšanu pat bez kodolieroču pielietošanas, tas ir, izmantojot konvenciālos ieročus".

Makfols te saskata "labo ziņu", jo NATO neapdraud Krieviju un Medvedevs nav teicis neko par ieroču piegādēm Ukrainai vai situāciju, kad Krievija Ukrainā ciestu neveiksmi. Turklāt Makfols neesot novērojis nekādu paaugstinātu aktivitāti Krievijas kodolspēkos.

Kritiķi gan norāda, ka ir muļķīgi ticēt Krievijas politiķu teiktajam un atgādina, ka pirms iebrukuma Ukrainā Kremlis arī apgalvoja, ka negrasās iebrukt kaimiņvalstī. Turklāt neviens nevarot izslēgt "viltus karoga" operācijas, lai Kremlis iegūtu sev nepieciešamo ieganstu.

Vēlāk pirmdien bažas par kodolieroču iespējamo pielietošanu intervijā TV kanālam PBS noliedza Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, apgalvojot, ka šie ieroči tiktu pielietoti tikai tad, lai likvidētu draudus Krievijas eksistencei, bet karš Ukrainā neatkarīgi no tā iznākuma neesot pamats kodolieroču pielietošanai.

Kopš Krievijas iebrukuma sākuma un Maskavas agresīvās retorikas iespējamā kodolieroču pielietošana rada bažas Rietumos. Jau dažas dienas pēc iebrukuma Putins izsludināja "īpašu pienākumu izpildes režīmu" kodolspēkos.

22. martā Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs amerikāņu žurnālistiem norādīja, ka "eksistenciālu draudu" gadījumā Krievija pieļauj iespēju likt lietā kodolieročus. Pēc divām dienām Krievijas diplomāts ANO Dmitrijs Poļanskis publiski paziņoja par Maskavas gatavību pielietot masu iznīcināšanas ieročus, ja to "izprovocēs NATO".

Kremļa kodolretorika tiek uztverta kā vājuma pazīme, Krievijai nespējot sasniegt savu mērķus Ukrainā ar konvencionāliem militāriem līdzekļiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm un sauszemes spēku ienākšanu no dažādām pusēm sākās 24. februāra agrā rītā.