"Pirmajā Čečenijas kara frontē visur varēja sastapt klusas sievietes no Krievijas, kuras čečeni neaiztika. Viņas klejoja pa ierakumiem un mežiņiem, viņas raka sagruvušo ķieģeļu kaudzes, meklēja kritušos krievu karavīrus," stāsta Ņevzorovs.
"Atrodot kārtējo līķi, tās ilgi skatījās. Bez mulsuma izvilka no apdegušajiem ķermeņiem un pūstošās miesas karavīru žetonus. Viņas meklēja savus dēlus. Viņu bija ļoti daudz un ar laiku viņas kļuva par kara ierastu skatu," viņš turpina.
Putina kara frontēs to nav nemaz, secina publicists, kurš "Telegram" kanālā pēdējās nedēļās izvērsis aktīvu komunikāciju ar lasītājiem, kļūstot par redzamāko Kremļa kritiķi. Viņš arī apkopo kara liecības, viena no tām - pusapēsts karavīra līķis un suņi, kas viņu arī pamudinājis uz pārdomām un paralēlēm ar Čečenijas karu.
Ņevzorovs patlaban atrodas ārpus Krievijas.
Jau ziņots, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 17 000 karavīru, pirmdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Ņevzorovs 90. gados bija viens no Krievijas redzamākajiem un neviennozīmīgi vērtētajiem TV žurnālistiem, piemēram, Baltijas valstu iedzīvotājiem Ņevzorovs asociējas ar saviem melu sižetiem, ar kuriem Krievija mēģināja notušēt OMON kaujinieku pastrādātās zvērības Lietuvā 1991. gadā. Bet mūsdienās ik trešdienu viņš vadīja savu autorraidījumu radiostacijā "Eho Moskvi", līdz Kremlis šo mediju šomēnes vienkārši iznīcināja. Ik svētdienu viņš arī publicē nedēļas apskatu-feļetonu "Youtube" platformā, uzrunājot turpat 1,7 miljonu lielu lasītāju auditoriju.
"Delfi" jau ziņoja, ka aizvadītājā nedēļā Krievijas izmeklēšanas komiteja ierosināja krimināllietu pret Ņevzorovu par "viltus ziņu" izplatīšanu par Krievijas armiju. Lietas ierosināšanai par pamatu kalpojusi 9. un 19. martā attiecīgi "Instagram" un "Youtube" Ņevzorova kontos publicētā informācija par Krievijas karaspēka ielenktās Mariupoles dzemdību nama sabombardēšanu. Žurnālists publicēja arī bombardēšanā cietušo cilvēku fotogrāfijas. Kā ziņots, nesen Krievijā stājušies spēkā kriminālkodeksa grozījumi, kas paredz līdz pat 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu, kas atspoguļo Krievijas bruņoto spēku agresiju pret Ukrainu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
