Lielbritānija paudusi gatavību sniegt Ukrainai drošības garantijas, ja Kijiva to lūgs, paziņojusi Lielbritānijas pastāvīgā pārstāve Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Barbara Vudvorda.
"Ar prieku uzņemsimies šo lomu, ja Ukrainas valdība mums to lūgs," viņa teica.
Vudvorda uzsvēra, ka Lielbritānija sniedz Ukrainai būtisku militāro un humāno palīdzību. Viņa norādīja, ka Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons gandrīz katru dienu sazinās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Līdzīgu pozīciju pauda arī Džonsona preses sekretārs, kurš pieļāva, ka Lielbritānija kopā ar Turciju un ASV var sniegt drošības garantijas Ukrainai, ja tā miera sarunās ar Krieviju vienosies par neitrālas valsts statusu.
"Cik man zināms, nekāda oficiāla lūguma līdz šim nav bijis," britu premjera preses sekretāra teikto citē laikraksts "Times".
Jau vēstīts, ka Ukrainas un Krievijas delegācijas otrdien Turcijā notikušajās sarunās vienojušās jautājumu par Krimu un Donbasu izskatīt atsevišķi, bet Ukraina ir gatava piekrist ārpusbloka valsts statusam, ja tai ir stingras vairāku valstu drošības garantijas
Tas faktiski paredz, ka Ukrainas teritorijā netiks izvietotas ārvalstu militārās bāzes un militārie kontingenti. Ukraina apņemtos neiestāties nekādās militāri politiskās aliansēs. Starptautiskās militārās mācības Ukrainas teritorijā varētu rīkot tikai ar galvotājvalstu piekrišanu.
Līgumā būtu arī jāparedz efektīvs mehānisms galvotājvalstu mijiedarbībai. Faktiski tas var līdzināties NATO līguma 5. pantam - ja pret Ukrainu sākas karš, agresija vai "specoperācija", tad galvotājvalstis trīs dienas konsultējas, un pēc tam tām ir juridisks pienākums sniegt palīdzību Ukrainai.
Pēc Ukrainas delegācijas domām, par galvotājiem varētu kļūt Lielbritānija, Ķīna, ASV, Turcija, Francija, Kanāda, Itālija, Polija un Izraēla. Dažas valstis jau ir devušas iepriekšēju piekrišanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
