Pēc vairāk nekā divu trešdaļu biļetenu saskaitīšanas konstatēts, ka "Fidesz" ieguvusi 54% balsu, bet opozīcijas koalīcija – 34% balsu, pavēstīja centrālā vēlēšanu komisija. Pētera Mārki-Zaja vadītajā opozīcijas koalīcijā ir pārstāvēta gan labēji noskaņotā partija "Jobbik", gan liberāļi, zaļie un sociāldemokrāti.
Orbāns svētdienas vakarā paziņoja, ka guvis lielu uzvaru.
"Mēs esam guvuši lielu uzvaru – uzvaru, ko droši vien var redzēt no Mēness un noteikti no Briseles," sacīja Orbāns , Budapeštā uzrunājot savu atbalstītāju pūli.
Uzvara vēlēšanās Orbānam dod iespēju palikt valdības vadītāja amatā uz ceturto termiņu.
58 gadus vecais Orbāns , kurš nāca pie varas 2010. gadā, joprojām ir populārs vēlētāju vidū, lai gan kritiķi pārmet viņam autoritāru vadības stilu.
"Fidesz" sauklis pirms vēlēšanām bija par "mieru un drošību" pretnostatījumā "bīstamajai opozīcijai".
Ungārija Eiropas Savienības līmenī atbalsta Ukrainas cīņu pret Krieviju, tomēr Orbāna valdība ir atteikusies atļaut ieroču piegādes Kijivai caur savu teritoriju un ir spējusi diskusijas par valsts atbalstu Ukrainai reducēt līdz jautājumam, vai Ungārijai ir jāiesaistās karā vai jāpaliek malā.
Tāds vēstījums sabiedrībā ir guvis lielāku atsaucību nekā opozīcijas kritika par valdības ciešajām saitēm ar Krieviju.
Opozīcijas līderis Mārki-Zajs priekšvēlēšanu kampaņā uzsvēra, ka Ungārijas vēlētāju izvēle ir vienkārša – Eiropa vai tuvināšanās ar Krieviju un Ķīnu, uz kuru virzās Orbāna valdība.
Pirms vēlēšanām valdība veica pasākumus enerģijas cenu kāpuma ierobežošanai un solīja vēlētājiem dažādus finansiālus ieguvumus, uzsverot, ka "Fidesz" valdīšanas laikā Ungārija guvusi "ekonomiskus un sociālus panākumus", lai gan opozīcija kritizē Orbāna valdību par bezatbildīgu ekonomikas pārvaldību, kuras dēļ valsts nespēj cīnīties pret augošo inflāciju un Ungārijas forinta vērtība pret eiro sarūk.