Makrona un Lepēnas sīvā sāncensība: abiem līdzīgas izredzes uz prezidenta krēslu

10. aprīlī norisināsies prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, un Makrona zināmā pretiniece Marina Lepēna no galēji labējās partijas "Nacionālā fronte" (FN) ir viņam bīstami pietuvojusies. ASV politiskais medijs "Politico" apkopojis Francijas jaunākās aptaujas, kuras liecina, ka atbalsts 7. aprīlī Makronam bijis 27%, bet Lepēnai 22% — pārāk tuvs rezultāts, lai pārliecinoši noteiktu uzvarētāju.

Šķita, ka Krievijas iebrukums Ukrainā Makronam devis nozīmīgu pārsvaru pār saviem sāncenšiem, ņemot vērā prezidenta aktīvo iesaisti miera centienos Austrumeiropā un pieredzi vadīt valsti krīzes situācijās, raksta "Politico". Taču viņam akūti pietrūkušas kampaņas un personīga iedzīvotāju uzrunāšana. Kamēr Makrons koncentrējies uz ārpolitiku, Lepēna apciemojusi Francijas mazās pilsētas un ciematus, apelējot pie iedzīvotāju problēmām mājokļa jautājumā, bezdarba un degvielas cenu pieauguma.

Lepēna arī bijusi pietiekami attapīga, lai neiesaistītos debatēs par Ukrainu. Viņas siltās attiecības ar Putinu, visticamāk, iedragātu izredzes uzvarēt. Turklāt Lepēna apzinājusies franču ekonomiskās grūtības, kuras pašlaik ir svarīgākas par viņas iepriekšējās kampaņās apspriestajiem imigrācijas un drošības jautājumiem, secina "Politico".

Pirms pieciem gadiem Makrons Francijas iedzīvotājiem apsolīja, ka viņiem "vairs nav iemesla balsot ekstrēmistiem", raksta Lielbritānijas laikraksts "The Guardian". Tiesa, pēdējie gadi bijuši izaicinājuma pilni. Trampa ēra ASV, COVID-19 pandēmija, saspīlējums ar Vašingtonu par kodolzemūdenēm, klimata pārmaiņu sekas un citas problēmas iedzīvotājus iedvesmojušas balsot par labēji noskaņotiem spēkiem, jo "grēkāžu meklēšana [..] ir vienkāršāka nekā atbilžu meklēšana," Makrons sacījis kādā intervijā.

Pagaidām visas aptaujas norāda uz Makrona uzvaru vēlēšanās, raksta "Politico", taču Francijas Nacionālās asamblejas deputāts Herve Bervils uzskata, ka satraukumam tomēr ir pamats.