Gan Eiropa, gan ASV ar satraukumu novēro Francijas prezidenta vēlēšanu attīstības gaitu. Sāncenši palikuši tie paši, kuri bijuši 2017. gadā — esošais prezidents Emanuels Makrons un labēji noskaņotā Marina Lepēna. Tiesa, atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, Lepēna uzvarai ir tuvāk nekā visā viņas karjeras vēsturē, raksta Lielbritānijas medijs BBC.
Pēc politiskā žurnāla "Politico" pieejamiem datiem, pirmajā vēlēšanu kārtā Makrons bija ieguvis 28% no visām balsīm, Lepēna — 23%, bet aiz strīpas ar 22% ir palicis radikāli kreisi noskaņotais Žans Liks Melanšons, tādējādi netiekot otrajā kārtā.
Makrons, kurš tika ievēlēts kā jaunākais prezidents Francijas vēsturē, 2017. gadā bija lauzis franču politisko tradīciju, uzvarot vēlēšanās kā centrists, raksta BBC. Taču eiroskeptiķe un nacionāliste Lepēna apdraudot Francijas politisko kursu uz Eiropas integrāciju un globalizācijas pieņemšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
