Gan Eiropa, gan ASV ar satraukumu novēro Francijas prezidenta vēlēšanu attīstības gaitu. Sāncenši palikuši tie paši, kuri bijuši 2017. gadā — esošais prezidents Emanuels Makrons un labēji noskaņotā Marina Lepēna. Tiesa, atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, Lepēna uzvarai ir tuvāk nekā visā viņas karjeras vēsturē, raksta Lielbritānijas medijs BBC.
Pēc politiskā žurnāla "Politico" pieejamiem datiem, pirmajā vēlēšanu kārtā Makrons bija ieguvis 28% no visām balsīm, Lepēna — 23%, bet aiz strīpas ar 22% ir palicis radikāli kreisi noskaņotais Žans Liks Melanšons, tādējādi netiekot otrajā kārtā.
Makrons, kurš tika ievēlēts kā jaunākais prezidents Francijas vēsturē, 2017. gadā bija lauzis franču politisko tradīciju, uzvarot vēlēšanās kā centrists, raksta BBC. Taču eiroskeptiķe un nacionāliste Lepēna apdraudot Francijas politisko kursu uz Eiropas integrāciju un globalizācijas pieņemšanu.
Šajās vēlēšanās Lepēna pieskaroties tādām problēmām, kas frančiem patlaban ir visaktuālākās un šķietami vilina balsot par labējo politiķi. Tās ir palielinātas dzīvošanas izmaksas, tostarp dīzeļa un benzīna cenu celšanās, raksta "Financial Times".
Laikraksts turpina, ka papildu atbalsts Lepēnai varētu sekot no tiem balsotājiem, kuri pirmajā vēlēšanu kārtā balsojuši par pārējiem desmit kandidātiem.
Savukārt esošais Francijas prezidents šajās vēlēšanās vērsies pie tautas ar solījumiem pilnībā nodarbināt iedzīvotājus tuvāko piecu gadu laikā, samazināt mājsaimniecībām un uzņēmumiem nodokļus par 15 miljardiem eiro gadā un palielināt pensionēšanās vecumu no 62 līdz 65 gadiem, kas balsotājiem nepatīkot un liekot prezidentam apdomāt kompromisa variantu, informāciju apkopojis BBC.
Makrons balsis varētu gūt no trešā populārākā kandidāta Žaka Melanšona balsotājiem. Lai arī viņš neuzsvēris Makrona atbalstīšanu, Melanšons saviem atbalstītājiem sacījis, ka viņiem ir "jāizvēlas starp [..] divām [sliktām izvēlēm]", taču "nedrīkst [balsot par] Marinu Lepēnu", citē "Politico".
Bruno Kotre, politikas profesors Parīzes Politikas zinātnes institūtā, sacījis, ka nākamās divas nedēļas būšot īpaši saspringtas, jo Makrons vairs nav jaunpienācējs politikā. Esošā prezidenta izaicinājumi, pēc profesora domām, esot pārvarēt "anti-Makrona" kustības spēku, gluži tāpat kā viņa pretiniecei jāpārvarot "anti-Lepēnas" kustību.
"Ja Makrons uzvarēs, uzvara nebūs identiska 2017. gadā piedzīvotajai. Viņam un viņa reformu kampaņai būs daudz sarežģītāk [nekā pirms pieciem gadiem]. [..] Būs [milzīgs] politiskais saspīlējums," citē "Financial Times".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
