Ja Vācija piegādātu Ukrainai smago bruņojumu, piemēram, tankus, tas saskaņā ar starptautisko tiesību normām nenozīmētu Berlīnes iesaistīšanos karā pret Krieviju, paziņojis tieslietu ministrs Marko Bušmans.
Kā viņš sacījis laikrakstam "Welt am Sonntag", Ukraina izmanto savas likumīgās tiesības uz pašaizsardzību un tās atbalstīšana ar bruņojuma piegādēm nevar tikt kvalificēta kā iesaistīšanās karā.
Vācijā pieaug spiediens uz kancleru Olafu Šolcu palielināt atbalstu Ukrainai, kura jau septiņas nedēļas cīnās pret Krievijas iebrukumu.
Lai gan Berlīne, reaģējot uz šo iebrukumu, palielinājusi aizsardzības izdevumus un iesaistījusies sankcijās pret Krieviju, tā tomēr atturējusies sūtīt Ukrainai uzbrukuma ieročus, savukārt Šolcs atšķirībā no citiem Eiropas līderiem noraidījis iespēju doties uz Kijivu. Līdz šim Vācija Ukrainai ir nosūtījusi aizsardzības bruņojumu – prettanku ieročus, raķešu palaišanas sistēmas un zeme-gaiss tipa raķetes.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba ir aicinājis Šolcu ātri pieņemt lēmumu par tālāku palīdzību ar ieroču piegādēm, mudinot piegādāt smagos ieročus, ieskaitot tankus. Pēc viņa teiktā, ja Vācija būtu agrāk izlēmusi mainīt savu nostāju, tas varbūt varētu novērst lielu karu.
Kā laikrakstam norādījis Bušmans, Vācija kā viena no pirmajām pasaulē sāka sistemātiski izmeklēt kara noziegumus Ukrainā.
"Mēs aicinām visus Ukrainas bēgļus vērsties jebkurā policijas iecirknī, ja viņi kļuvuši par kara noziegumu upuriem vai lieciniekiem," sacījis ministrs, kas pārstāv Šolca sociāldemokrātu valdības koalīcijas partneri - liberālo Brīvo demokrātu partiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
