Somijā jautājums par pievienošanos NATO var tikt izlemts līdz vasarai – tuvākā mēneša vai pusotra laikā, sestdien paziņojis ārlietu ministrs Peka Hāvisto.
Viņš ieteicis nepievērst pārāk lielu uzmanību Krievijas brīdinājumiem, ka Somijai "jārēķinās ar sekām", ja tā pievienosies aliansei.
Krievijas Ārlietu ministrija piektdien norādīja, ka lēmums par dalību aliansē ir Somijas un Zviedrijas ziņā, bet, kā izteicās ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova, tām "ir jāsaprot šāda soļa sekas attiecībā uz mūsu divpusējām attiecībām un Eiropas drošības arhitektūru kopumā".
Dienu iepriekš Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs izteicās, ka Somija un Zviedrija pievienosies Maskavas "oficiāli reģistrētajiem pretiniekiem", ja iestāsies NATO. Pēc viņa teiktā, tādā gadījumā "vairs nevarēs būt nekādas runas par kodolbrīvu Baltiju".
"Tas nav nekas jauns, ka Krievija iebilst pret NATO paplašināšanos," portālam "Yle" sacījis Hāvisto, paužot viedokli, ka Somijai nav iemesla ļauties panikai. "Mums tas ir zināms. Nekas jauns nav arī tas, ka NATO paplašināšanās gadījumā Krievijai nāksies ņemt to vērā savos aizsardzības plānos. Šajos signālos ir jāieklausās, bet lēmumi aizsardzības jomā mums jāpieņem pašiem."
Kā ziņots, Somijas premjerministre Sanna Marina trešdien pēc tikšanās ar Zviedrijas valdības vadītāju Magdalēnu Andešsoni Stokholmā jau pavēstīja, ka viņas valsts acīmredzot tuvāko sešu nedēļu laikā izlems, vai pieteikties dalībai NATO.
"Nerunāšu ne par kādu grafiku, bet domāju, ka tas notiks drīz," viņa izteicās.
Marina arī uzsvēra, ka Somija un Zviedrija lēmumus drošības jomā pieņem patstāvīgi, bet vienlaikus pauda cerību, ka abas valstis "ies vienā virzienā" un šādus svarīgus soļus spers vienlaikus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
