Ukrainas jūras kājnieku komandieris ielenktajā Mariupolē Serhijs Volina agrā trešdienas rītā izplatītā video brīdina, ka pilsētas aizstāvjiem atlikušas vien "dienas vai stundas", un lūdz pasaules līderus organizēt karavīru un civiliedzīvotāju izvešanu uz trešo valsti, liecina "Facebook" publicēts video.
"Šī varētu būt mūsu pēdējās vēršanās pie pasaules. Šis varētu būt mūsu dzīves pēdējais lūgums. Iespējams, ka šīs ir mūsu pēdējās dienas, ja ne stundas," īsajā video uzrunā saka Volina.
Viņš skaidro, ka pretinieka pārspēka attiecība ir 10:1, okupantiem ir pārākums gaisā, ar artilēriju, kājniekiem, tehniku un tankiem. Karavīri Mariupolē aizsargājas pēdējā objektā – "Azovstaļ" rūpnīcā.
"Mēs aicinām pasaules līderus mums palīdzēt. Mēs pieprasām organizēt "izdošanas" procedūru, lai nogādātu mūs trešajā valstī," lūdz komandieris.
Volina norāda, ka Mariupoles garnizonam ir vairāk nekā 500 ievainotie, tāpat "Azovstaļ" teritorijā atrodas simtiem civiliedzīvotāju, tostarp sievietes un bērni, kuriem jānodrošina glābiņš trešajā valstī.
Milzīgais "Azovstaļ" metalurģijas rūpnīcas komplekss ir pēdējā vieta Mariupolē, kuru notur Ukrainas spēki. Otrdien Mariupolē karojošais pulks "Azov" ziņoja, ka Krievijas uzlidojumos rūpnīca gandrīz pilnībā nopostīta un zem gruvešiem atrodas daudz cilvēku. Rūpnīcas bunkuros slēpjas arī civiliedzīvotāji.
Jūras kājnieki un "Azov" vīri pēdējas pozīcijas Mariupolē kopīgi notur kopš pagājušās nedēļas, kad abas vienības apvienojās vienā teritorijā. Ukrainas karavīri sola nepadoties un cīnīties līdz pēdējai patronai.
Mariupole ir viens no Krievijas stratēģiskajiem mērķiem. Ukrainas amatpersonas lēš, ka nesaudzīgā pilsētas bombardēšana ir laupījusi ap 20 000 civiliedzīvotāju dzīvības, bet desmiti tūkstošu varētu būt izvesti uz Krieviju.
Tiek lēsts, ka Mariupolē joprojām iesprostoti ap 100 000 cilvēku, ziņo raidsabiedrība BBC. Pirms kara tur dzīvoja 400 000. Mariupole aplenkumā atrodas no kara pirmajām dienām.
Mariupoles iekarošana Krievijai nodrošinātu kontroli pār lielu daļu teritorijas Ukrainas dienvidos un austrumos, kā arī drošu sauszemes savienojumu no Krievijas uz Krimu.
Mariupole ir nozīmīga osta, kuras zaudēšana Kijivai rada ekonomiskas problēmas.
Savukārt Kremlim Mariupoles iekarošana būtu iespēja prezentēt "panākumus" jau vairāk par mēnesi ilgstošajā karā, kā arī iespēja propagandai par "denacifikāciju".
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Tomēr vairāk nekā 50 dienu laikā Krievijas spēki nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
