Jana Bučā pavadīja 14 kara pirmās dienas. Izkļuvusi no Krievijas spēku tobrīd kontrolētās pilsētas, 23 gadus vecā ukrainiete pārcēlās uz dzimto pusi – kara pagaidām tieši neskartajiem Čerkasiem, tomēr intervijā "Delfi" atklāj, ka pēc piedzīvotā un redzētā apdraudēta jūtas itin visur.
Janas trauslo smaidu bālajā sejā uz mirkli nomaina sāpju grimase, kad vaicāju, vai Bučā kā Kijivas piepilsētā dzīvoja daudz jauno ģimeņu. Asarām uz brīdi parādoties viņas acīs, jaunā sieviete par pilsētu joprojām runā tagadnes formā. "Buča ir brīnišķīga vieta ģimenēm ar bērniem. Dzīvokļi tajā bija daudzkārt lētāki nekā Kijivā, tur ir daudz vairāk zaļumu apkārt, mazāk automašīnu un satiksmes. Manā kvartālā dzīvoja tikai jauni cilvēki ar maziem bērniem."
Viņa galvaspilsētas rajonā ir ienācēja. Ukrainas vidienē dzimusī jauniete pēc studijām valsts rietumu sirdī Ļvivā pirms dažiem gadiem pārcēlās uz Kijivu, kur satika savu dzīvesbiedru Svjatoslavu, kara bēgli no okupētās Donbasa daļas. Savukārt uz Buču abi pārcēlušies tikai pirms dažiem mēnešiem. Tajā pašā pēdējo desmit gadu laikā uzceltajā jaunceltņu projektā pļavu un būvlaukumu vidū jau dzīvoja arī viņas drauga brālis ar dzīvesbiedri. Gluži kā vairumam šejieniešu ikdienas aktīvā daļa tika aizvadīta pusstundas attālumā esošajā galvaspilsētas centrā
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
