Runāt ar Putinu ir tas pats, kā runāt ar kājā iekodušos krokodilu, uzskata Džonsons

Britu premjerministrs, runājot ar žurnālistiem pa ceļam uz Indiju, pieļāvis, ka Putins reālas sarunas ar Ukrainu vēlēsies sākt tikai tad, kad viņam būs iespēja tajās runāt no spēka pozīcijām, tomēr tad, kā paudis Džonsons, viņš arī varētu mēģināt atkal ieņemt Kijivu.

Savukārt, vērtējot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nodomus sarunās, Džonsons pauda pārliecību, ka viņa mērķis ir padzīt Krievijas karaspēku no Ukrainas austrumiem, tomēr sarunām par Krimu, kā uzskata Džonsons, Zelenskis varētu piekrist.

Austrijas kanclers Karls Nēhammers 11. aprīlī Piemaskavā tikās ar Putinu, kļūstot par pirmo kādas Eiropas valsts līderi, kurš ticies ar Putinu kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma. Piemēram, Francijas prezidents Emanuels Makrons vairākkārt ir sazvanījies ar Putinu.

Savukārt Kijivu pēdējā laikā ir apmeklējuši gan Baltijas valstu un Polijas prezidenti, gan Eiropas Savienības līderi.

Savukārt ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs tuvāko dienu laikā plāno Maskavā tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Kijivā - ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, informēja ANO preses dienestā.

Gutērreša vēstules abu valstu prezidentiem ar lūgumu viņu pieņemt otrdien nodotas Krievijas un Ukrainas ANO misijām Ņujorkā.

ANO ģenerālsekretārs Maskavā un Kijivā vēlas runāt par tūlītējiem pasākumiem ilgstoša pamiera panākšanai Ukrainā, balstoties uz ANO hartu un starptautiskajām tiesībām, norādīja ANO preses dienestā, piebilstot, ka gan Krievija, gan Ukraina ir ANO dibinātājvalstis un vienmēr ir atbalstījušas organizāciju.

Gutērrešs otrdien nosodīja Krievijas jauno ofensīvu Austrumukrainā un aicinājis uz četru dienu pamieru par godu pareizticīgo Lieldienām, kuras pareizticīgie svinēs 24. aprīlī.

Ukraina ir piekritusi šim ierosinājumam, bet Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs Rietumvalstu pozīciju par pamieru raksturojis kā pretrunīgu un konkrētu Krievijas nostāju nepauda.