Patlaban pilnīgi drošs ir tikai viens fakts – Krievijas raķeškreiseris, Melnās jūras flotes flagmanis "Moskva", kas aktīvi piedalījās Krievijas iebrukumā Ukrainā, kopš 14. aprīļa guļ Melnās jūras dibenā. Lai arī kreiseris bija aprīkots ar modernām pretgaisa aizsardzības sistēmām, ukraiņiem izdevās "apmānīt" kuģa radarus un sašaut tā korpusu ar divām pretkuģu raķetēm "Neptun". Krievijas puse gan joprojām neatklāj ne kuģa nogrimšanas iemeslus, ne arī bojāgājušo skaitu. Nav arī zināms, kāds bija iemesls "Moskva" bezbailīgajai kursēšanai Ukrainas krastu tuvumā – dezinformācija, ka ukraiņiem nav ieroču, lai iznīcinātu šādu kuģi, vai arī paļaušanās uz senu kristiešu relikviju, kas atradās kreiserī.
Kreiseris "Moskva" tika uzbūvēts pavisam netālu no vietas, kur tas nogrima, – kuģi konstruēja un 1979. gadā nolaida ūdenī toreizējās Ukrainas PSR kuģubūvētavā Mikolajivā, ap kuru pašlaik notiek smagas cīņas. 1982. gadā kuģis tika pieņemts ekspluatācijā ar sākotnējo nosaukumu "Slava", bet 1990. gados nonāca atpakaļ tajos pašos Mikolajivas dokos, kur tika remontēts. Sākumā pat bija doma kuģi norakstīt metāllūžņos, jo Krievijai tobrīd trūka līdzekļu kreisera modernizācijai, tomēr 1999. gadā "Moskva" devās uz Sevastopoli, kur kļuva par Krievijas jūras spēku Melnās jūras flotes flagmani. Pēc 1999. gada "Moskva" piedalījās Krievijas militārajos konfliktos Gruzijā 2008. gadā, Sīrijā 2015. gadā un Ukrainā šogad. Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā kreiseris "Moskva" piedalījās Čūsku salas sagrābšanā, kā arī Odesas, Mikolajivas un Očakovas jūras blokādes īstenošanā.
Lai arī būvēts vēl 1970. gados, kreiseris pēdējos gados bija aprīkots ar modernu bruņojumu un aizsardzības sistēmām, piemēram, 16 pretkuģu spārnotajām raķetēm "Vulkan" un tālā rādiusa raķetēm "Fort" ("S-300" raķešu jūras variants). Teorētiski "Moskva" spēja nodrošināt pretgaisa aizsardzību citiem krievu karakuģiem un lidmašīnām 150 vai 300 kilometrus plašā areālā. "Moskva" aizsardzības spēju rādiuss gan bija atkarīgs no tā, kāda veida "S-300" raķetes uz kuģa atradās. Savukārt "Vulkan" sistēmas raķetes varēja mērķēt uz pretinieka karakuģiem līdz pat 700 kilometru attālumā. Neskatoties uz visu šo aizsardzības un uzbrukuma ieroču pārbagātību, 13. aprīļa vakarā Ukrainas spēkiem izdevās sašaut kuģi tik trāpīgi, ka tas nākamajā dienā nogrima.
Ilgi plānota operācija
Latvijas Jūras spēku virsnieks Andrejs Ziņģis sarunā ar portālu "Delfi" atzīst, ka pēc kara būtu ļoti interesanti izlasīt Ukrainas bruņoto spēku atskaites, kā īsti notika uzbrukums kreiserim "Moskva", kā arī izdzīvojušo krievu karakuģa jūrnieku liecības par liktenīgo nakti. "Šobrīd par notikušo ir trīs oficiāli ziņojumi.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
