Ukrainas nosūtītajā sarakstā ir lūgums piegādāt smago bruņojumu, kas palīdzētu cīņā pret Krievijas iebrucējiem, piemēram, tankus "Leopard", bruņutransportierus "Puma", "Marder", "Boxer" un "Fuch", kā arī reaktīvās raķešu palaišanas sistēmas, pretkuģu raķetes un prettanku raķetes "Milan" un "Spike".
Vēl marta vidū viss Ukrainas lūgtais bruņojums - pat modernie tanki "Leopard 2" - bija Vācijas ražotāju piegāžu sarakstā.
Tomēr "Bild" rīcībā esošā informācija liecina, ka Vācijas Aizsardzības ministrija pēc kanclera Olafa Šolca lūguma saīsināja sarakstu no sākotnējām 48 līdz 24 lappusēm.
No saraksta pazudis smagais bruņojums, kuru vācu ražotāji bija gatavi piegādāt Ukrainai. No 15 Ukrainas lūgtajām bruņojuma vienībām palikušas tikai trīs, turklāt dažām ir alternatīvas sākotnēji prasītajam, ziņo "Bild".
Vācijas Aizsardzības ministrijas "saīsinātā saraksta" vērtība ir 307 miljoni eiro, lai gan Vācijas valdība ir paziņojusi par viena miljarda eiro piešķiršanu aizsardzības vajadzībām, no kurām lielu daļu paredzēts atvēlēt Ukrainai.
Kā liecina "Bild" sniegtā informācija, Vācijas ieroču eksporta sarakstā, kas drošības apsvērumu dēļ sastādīts ļoti virspusīgi, iekļauti transportlīdzekļi, personīgais aprīkojums, sensori un izlūkošanas aprīkojums, munīcija, materiāli tehniskais nodrošinājums, ieroči un kājnieku ieroči, kā arī Ukrainai paredzētais "lauka aprīkojums".
Tāpat, kā ziņo "Bild", plānots Ukrainai piegādāt modernu aprīkojumu, piemēram, augsto tehnoloģiju radarus un attālinātas vadības kaujas moduļus, ar kuriem aprīkot Ukrainas tehniku, kā arī modernizētas automašīnas, kravas mašīnas, autobusus un gandrīz 100 smago puspiekabju "HX81" ātrai ukraiņu tanku pārvietošanai.
Tomēr "Bild" uzsver, ka smagā bruņojuma sarakstā nav.
Pēc tam, kad Ukraina saņēmusi informāciju par saraksta saīsināšanu, Ukraina nosūtījusi Berlīnei vēl divus lūgumus - 9.aprīlī lūgumu piegādāt tankus "Leopard 2" un pašgājējas haubices un 16.aprīlī lūgumu piegādāt zenītraķešu kompleksus "IRIS-T" -, kurus, kā norāda "Bild", Vācijas valdība ignorējusi.
19.aprīlī Vācijas kanclers paziņoja, ka Vācija Ukrainai nepiegādās smago bruņojumu, jo to nedara arī citas valstis, piemēram, ASV, Kanāda, Lielbritānija un Francija, lai gan patiesībā ASV un Lielbritānija, kā arī Austrālija un Nīderlande ir piegādājušas smago bruņojumu Ukrainai.
Vācijas Bundesvēra ģenerālinspektora vietnieks Markuss Laubentāls paziņojis, ka smagā bruņojuma nodošana Ukrainai var vājināt Vācijas armiju.
Savukārt Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte ir paziņojusi, ka valsts armijas noliktavās beigušies ieroči, ko varētu nosūtīt Ukrainai, tomēr valsts rūpniecība turpinās Ukrainas aizstāvju apgādi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
