Mariupoles krišanas draudi ir mazinājušies, skaidro Arestovičs; okupanti uzbrūk pie Izjumas

Sarunā ar Marku Feiginu Arestovičs pastāstīja par plusiem Ukrainas pusei, ko viņš saskatījis Šoigu un Putina sarunā.

"Pirmais, viņi nevar ieņemt [rūpnīcu] "Azovstaļ"... Otrais, viņi saprot – pat ja viņi izvirzīs uzdevumu ieņemt "Azovstaļ", viņi tur zaudēs savu galveno un vērtīgāko resursu – trieciena kājniekus," skaidroja amatpersona.

"Viņi, stulbeņi, paziņoja par Mariupoles ieņemšanu, bet kaujas Mariupolē turpināsies, turklāt Ukrainas pusei rezultatīvākas, jo Krievijas karavīru kļuvis mazāk. Tas nozīmē, ka tieši Mariupoles krišanas draudi ir mazinājušies, jo nepietiks spēku pabeigt tās sturmēšanu," sacīja Arestovičs.

Kaujas pie Izjumas

Krievijas karaspēks tagad cenšas izvērst uzbrukumu uz dienvidiem no Izjumas un aplenkt Ukrainas spēku Donbasa grupējumu, piektdien pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

"Izjumas virzienā pretinieks sakoncentrējis līdz 25 bataljona taktiskajām grupām. Ienaidnieks mēģina īstenot uzbrukumu apdzīvotās vietas Zavodu virzienā. Tas izgājis uz Dibrovnes ziemeļu nomalēm, cenšas nostiprināties sasniegtajās robežās," teikts kopsavilkumā par stāvokli frontēs.

Zavodi atrodas uz rietumiem no Izjumas, Dibrovne – uz dienvidiem no tās un tikai pāris desmitu kilometru attālumā no Slovjanskas-Kramatorskas aglomerācijas, bet uz austrumiem no tās Krievijas karaspēks cenšas izsisties no savām teritorijām Doneckas un Luhanskas apgabalos.

Krievijas karaspēks joprojām daļēji bloķē Harkivu ar septiņu bataljona taktisko grupu spēkiem, kā arī turpina apšaudīt Ukrainas spēku pozīcijas pilsētā.

Visos frontes austrumu sektoros krievi aizvadītās diennakts laikā aktivizējušies un uzbrūk.

Kopumā Doneckas un Luhanskas apgabalos diennakts laikā atvairīti desmit uzbrukumi, iznīcināti seši tanki un astoņas cita veida bruņu mašīnas, 15 automobiļi un četras artilērijas sistēmas.

Zaporižjas virzienā pretinieks koncentrē spēkus un izvērš loģistiku.

Ukrainas Bruņotie spēki ceturtdien notriekuši 15 Krievijas gaisa mērķus, pamatā dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība.

Dienas gaitā notriektas trīs lidmašīnas, trīs helikopteri un deviņi droni "Orlan-10", ceturtdienas vakarā pavēstīja Gaisa spēku pārstāvji.

Notriekto lidmašīnu vidū pēc provizoriskiem datiem ir "Su-24", "Su-25", kā arī modernā lidmašīna "Su-35", bet helikopteru vidū divi "Mi-8" un modernais helikopters "Ka-52".

Divas lidmašīnas notriektas Izjumas rajonā. Par to, kur notriekti pārējie lidaparāti, netiek ziņots.

Zaudējumi aug

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši aptuveni 21 200 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 838 tankus, 2162 bruņutransportierus, 397 lielgabalus, 138 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 69 zenītartilērijas iekārtas, 176 lidmašīnas, 153 helikopterus, 1523 automobiļus, trīs kuģus un piecas ātrlaivas, 76 autocisternas, 172 bezpilota lidaparātus, 27 specializētās tehnikas vienības un četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Turpinoties cilvēku evakuācijai no apdraudētajām teritorijām, Ukrainas kontrolēto Doneckas apgabala daļu pametušas gandrīz trīs ceturtdaļas iedzīvotāju, pavēstīja apgabala administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko.

Līdz kara sākumam Ukrainas kontrolētajā apgabala daļā dzīvoja 1 670 000 cilvēku, bet tagad palikuši ap 430 000.

Apgabala administratīvajā centrā Kramatorskā palikusi piektā daļa iedzīvotāju - 40 000 no pirmskara 200 000.

Lielākā Doneckas apgabala Ukrainas daļas pilsēta ar teju pusmiljonu iedzīvotāju bija Mariupole.

Eiropas Savienība pirks ieročus Ukrainai

Eiropas Savienība (ES) ir vienojusies pirkt smagos ieročus un tos bez maksas nodot Ukrainai, sniedzot atbalstu karā pret Krieviju, intervijā izdevumam "Jevropeiska pravda" paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

"Drošības apsvērumu dēļ par to nebūs ļoti daudz ziņu. Tomēr mēs turamies pie savām saistībām piegādāt jums šos ieročus," atzīmēja Mišels.

"Es lieliski atceros, kā divas dienas pēc kara sākuma [Ukrainas] prezidents [Volodimirs] Zelenskis piezvanīja man un lūdza koordinēt ieroču piešķiršanu Ukrainai. Eiropas Savienībai tas bija ļoti sarežģīts lēmums, mēs neko tādu vēl nebijām darījuši. Bet mēs tikām galā dažās stundās!" viņš piebilda.

Viņš sacīja, ka ES divu mēnešu laikā jau ir piešķīrusi 1,5 miljardus eiro caur instrumentu "European Peace Facility", kas tiek izmantots iepirkumiem Ukrainas Bruņoto spēku vajadzību apmierināšanai.

"Un tas ir papildus atbalstam no daudzām ES dalībvalstīm, kas pienāk divpusējā līmenī. Bet ar šo palīdzību nepietiek, mums vajag darīt un mēs darīsim vēl vairāk," uzsvēra Mišels.