Francijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis līdzšinējais Elizejas pils saimnieks Emanuels Makrons, atsaucoties uz vēlētāju aptauju datiem, vēsta raidsabiedrība BBC.
Aplēses liecina, ka Makrons vēlēšanās ir uzvarējis galēji labējo kandidāti Marinu Lepēnu.
Savā uzrunā Makrons pateicās atbalstītājiem un visai Francijas tautai, uzsverot, ka lielākā daļa izvēlējusies uzticēties viņam, ziņo BBC.
Viņš solīja strādāt taisnīgākas sabiedrības, kā arī vīriešu un sieviešu līdztiesības labā, aicinot izrādīt cieņu, jo Francija šobrīd ir sašķelta. "Neviens netiks atstāts malā," viņš teica.
Tāpat savā runā viņš arī atzina, ka karš Ukrainā pierāda, ka šobrīd mēs dzīvojam traģiskā laikā, piebilstot, ka Francijai jāstiprina savi spēki.
Uzrunas noslēgumā viņš uzsvēra, ka ir lepns atkal kalpot Francijas tautai.
Aptaujas, ko telekanālu "France 2" un "TF1" uzdevumā veikušas socioloģisko pētījumu kompānijas, balstoties uz sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem, Makrons ieguvis 57,6-58,2% balsu, kamēr Lepēna – 41,8-42,4%, vēsta aģentūra LETA.
Aģentūra "Reuters" vēsta, ka tad, kad dati par Makrona uzvaru parādījušies uz ekrāna Eifeļa torņa pakājē, tur sapulcējušies viņa atbalstītāji uzgavilēja, apskāvās, kā arī māja ar Francijas un Eiropas Savienības karogiem.
Lepēna saviem atbalstītājiem paziņoja, ka cīņa vēl nav beigusies, taču sasniegtais rezultāts ir vēsturisks, kā arī pateicās visiem, kuri viņu atbalstījuši, vēsta BBC.
Tāpat BBC ziņo, ka šī ir nepārprotama prezidenta Makrona uzvara: viņa pārsvars pār Lepēnu ir pietiekami liels, lai viņš varētu būtu pārliecināts par savu otro termiņu prezidenta amatā.
Makronu ar uzvaru apsveicis arī Britu premjers Boriss Džonsons, tviterī vēstot, ka ar nepacietību gaida sadarbību ar atkārtoti ievēlēto līderi – "vienu no mūsu tuvākajiem un svarīgākajiem sabiedrotajiem".
Makronu ar uzvaru vēlēšanās apsveikuši arī ES līderi.
"Esmu gandarīta, ka varam turpināt mūsu lielisko sadarbību," tviterī rakstījusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena. "Kopā mēs virzīsim uz priekšu Franciju un Eiropas Savienību."
Arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels izteicies, ka ES varam paļauties uz Franciju "turpmākos piecus gadus".
Vācijas kanclers Olafs Šolcs savā apsveikumā paudis gandarījumu par to, ka būs iespējams turpināt abu valstu līdzšinējo labo sadarbību.
Kā ziņots, gan Eiropa, gan ASV ar satraukumu novēroja Francijas prezidenta vēlēšanu attīstības gaitu.
Sāncenši bija palikuši tie paši, kuri bijuši 2017. gadā — esošais prezidents Emanuels Makrons un labēji noskaņotā Marina Lepēna.
Tiesa, atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, Lepēna uzvarai bija tuvāk nekā visā viņas karjeras vēsturē, iepriekš rakstīja BBC.
Makrons Francijā 10. aprīlī notikušajā prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā ieguva visvairāk balsu – 28,1 līdz 29,7%, bet Nacionālās apvienības līdere Marina Lepēna – 23,3 līdz 24,7%.
2017. gadā vēlēšanu otrajā kārtā Makrons bez pūlēm sakāva Lepēnu, taču eksperti prognozēja, ka šogad cīņa būs audz sīvāka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
