Metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorija ir pēdējais bastions Ukrainas ostas pilsētā Mariupolē, ko vēl aizsargā ukraiņu karavīri. Jauns video ļauj nedaudz ielūkoties, kādos apstākļos rūpnīcas bunkuros dzīvo tur patvērušies civiliedzīvotāji.
Mariupole atrodas okupantu aplenkumā jau no kara pirmajām dienām, un pilsēta ir gandrīz pilnībā sagrauta. Par spīti tam civiliedzīvotāju evakuācija no ostas pilsētas līdz šim ir noritējusi gausi, turklāt daudzi pret savu gribu tikuši izvesti uz Krieviju, informēja Ukrainas amatpersonas. Savukārt simti cilvēku (tiek minēts arī skaitlis ap 1000), starp kuriem sievietes un bērni, atrodas bunkuros Ukrainas jūras kājnieku un pulka "Azov" karavīru aizsargātajā "Azovstaļ" teritorijā.
Svētdien, 24. aprīlī, kad pareizticīgie svinēja Lieldienas, video no viena šāda bunkura publicēts Mariupoli aizstāvošā pulka "Azov" "Youtube" kanālā. Ierakstā tumšā telpā redzami bērni un sievietes, kuras stāsta, ka pārtika un ūdens ir atlicis ne vairāk kā nedēļai.
"Bērni neguļ, bērni baidās no tām bombardēšanām," saka viena no sievietēm.
Tiek izrādīta guļamistaba, kurā uz sienām krājoties mitrums un veidojoties pelējums. Gultā guļ gadu vecs bērns ar improvizētiem autiņiem, jo autiņbiksītes nav pieejamas.
"Mani bērni pusotru mēnesi nav redzējuši saules gaismu," stāsta sieviete, skaidrojot, ka bombardēšanas dēļ ārā iet ir bail.
"Mariupoliešu vārdā es vērošos pie visas pasaules, lūdzu, palīdziet mums," ierakstā runā viena no bunkura iemītniecēm, "Mēs gribam dzīvot, gribam normāli dzīvot savā pilsētā, savā valstī. Mums ir apnikušas tās bombardēšanas, nemitīgie aviotriecieni pret mūsu zemi. Cik ilgi tas turpināsies, no kā mūs šeit glābj, es nesaprotu. Palīdziet mums, apturiet Krievijas Federācijas agresiju pret manu valsti."
Jau vēstīts, ka 20. aprīlī jūras kājnieku komandieris ielenktajā Mariupolē Serhijs Volina brīdināja, ka pilsētas aizstāvjiem atlikušas vien "dienas vai stundas", un lūdza pasaules līderus organizēt karavīru, ievainoto un civiliedzīvotāju izvešanu uz trešo valsti.
"Šī varētu būt mūsu pēdējās vēršanās pie pasaules. Šis varētu būt mūsu dzīves pēdējais lūgums. Iespējams, ka šīs ir mūsu pēdējās dienas, ja ne stundas," īsajā video uzrunā saka Volina.
Viņš skaidroja, ka pretinieka pārspēka attiecība ir 10:1, okupantiem ir pārākums gaisā, ar artilēriju, kājniekiem, tehniku un tankiem. Karavīri Mariupolē aizsargājas pēdējā objektā – "Azovstaļ" rūpnīcā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ar militāriem līdzekļiem atbloķēt Mariupoli tagad nespēj. Prezidents arī atklāja, ka Ukraina ir gatava jebkādiem apmaiņas variantiem, lai glābtu Mariupoles aizstāvjus un civiliedzīvotājus.
Mariupolē ir sagrauti vairāk nekā 90% ēku.
Mariupole ir viens no Krievijas stratēģiskajiem mērķiem. Ukrainas amatpersonas lēš, ka nesaudzīgā pilsētas bombardēšana ir laupījusi ap 20 000 civiliedzīvotāju dzīvības, bet desmiti tūkstoši varētu būt izvesti uz Krieviju.
Tiek lēsts, ka Mariupolē joprojām iesprostoti ap 100 000 cilvēku, ziņo raidsabiedrība BBC. Pirms kara tur dzīvoja 400 000. Mariupole aplenkumā atrodas no kara pirmajām dienām.
Mariupoles iekarošana Krievijai nodrošinātu kontroli pār lielu daļu teritorijas Ukrainas dienvidos un austrumos, kā arī drošu sauszemes savienojumu no Krievijas uz Krimu.
Mariupole ir nozīmīga osta, kuras zaudēšana Kijivai rada ekonomiskas problēmas.
Savukārt Kremlim Mariupoles iekarošana būtu iespēja prezentēt "panākumus" jau vairāk par mēnesi ilgstošajā karā, kā arī iespēja propagandai par "denacifikāciju".
21. aprīlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka ir "jāsaudzē karavīru dzīvības", tāpēc "Azovstaļ" kompleksam uzbrukt "nav saprātīgi". Diktators pavēlēja teritoriju ielenkt, tā, lai "pat muša nevar izlidot".
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija skaidroja, ka šis Kremļa lēmums varētu būt skaidrojams ar vēlmi atbrīvot okupantu spēkus operācijām citur Ukrainā, savukārt Ukrainas dienesti uzskata, ka Maskava patiesībā nemaz nav atteikusies no plāniem ieņemt "Azovstaļ". Vēl svētdien turpinājusies teritorijas apšaudīšana.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Tomēr vairāk nekā 50 dienu laikā Krievijas spēki nav spējuši ieņemt ne galvaspilsētu Kijivu, ne kādu citu no lielākajām Ukrainas pilsētām.
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
